Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Guest Book


The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script

Group: Physics, Mathematics, Chemistry

1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [Next page>>] Records in this group: 81
Order: ^
Viss ir labs

Pievienot kaut ko par Slāpekli un attsūtiet ludzu man

20, 2004, 14:39dzin-dzin
Answers and Comments ->
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
30, 2005, 23:50Pēcis
* Answers and Comments ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

4, 2005, 16:47Zirneklītis
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
21, 2006, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
22, 2006, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
22, 2006, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
See also:
Another message ( 22, 2006, 13:19)
22, 2006, 15:03Z.
Kas ir dispersija?Kur to pielieto?
P.S.Gaidīšu atbildes uz e-pasta adresi...
22, 2006, 13:19Inese
* Answers and Comments ->

dispersija [lat. dispersio izkliede]

Vārda nozīme ir atkarīga no tā, par kādu tematu runā.

Fizikā ar to saprot caurspīdīgas vides gaismas laušanas koeficienta atkarību no gaismas viļņa garuma. Krāsainie saules zaķīši no dažādām stikla prizmām ir šādas dispersijas darbības piemērs.

Ķīmijā šo vārdo lieto latviešu vārdu „izkliede” un „izkliedēšanās” vietā.

Bioloģijā ar šo vārdu saprot atsevišķu būtņu sadalījumu teritorijas, kurā sastopamas šīs būtnes, robežās (populācijas ģeogrāfiskajās robežās).

Lauksaimniecībā ar to saprot noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītāju ganāmpulkā.

Matemātikā dispersija ir gadījumlieluma x novirzes mērs no tā vidējās vērtības Δx, ja mērījumu skaits ir n:
s² = (Σ(x - Δx)²) / (n - 1).

22, 2006, 14:42Zirneklītis
Kas ir optiskā parādība, kā tā veidojās?(fizikā)
28, 2006, 22:30Inese
* Answers and Comments ->

Īsti nesapratu jautājumu. Optiskās parādības ir parādības, kas ir saistītas ar redzēšanu. To taču ir tik daudz, piemēram, varavīksne, salauzītā karotīte ūdens glāzē utt. Latviešu valodā ir laba grāmata: Valdis Rēvalds Optika no senatnes līdz mūsdienām. Izdevis Mācību apgāds Rīgā, 2001. gadā. (384. lpp).
31, 2006, 9:46Zirneklītis.

Varetu pateikt kur internetā var atras O ...
9, 2008, 20:30Martins
Continue here -» ...
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [Next page>>] Records in this group: 81
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!