Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Guest Book


The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script

Group: Events

[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [57] [58] [59] [60] [61] [62] [63] [64] [65] [66] 67 [68] [69] [70] [71] [72] [73] [74] [75] [76] [77] [78] [79] [80] [81] [82] [83] [84] [85] [86] [87] [88] [89] [90] [91] [92] [93] [94] [95] [96] [97] [98] [99] [100] [101] [102] [103] [104] [105] [106] [107] [108] [109] [110] [111] [112] [113] [114] [115] [116] [117] [118] [119] [120] [121] [122] [123] [124] [125] [126] [127] [128] [129] [130] [131] [132] [133] [134] [135] [136] [137] [138] [139] [140] [141] [142] [143] [144] [145] [146] [147] [148] [149] [150] [151] [152] [153] [154] [155] [156] [157] [158] [159] [160] [161] [162] [163] [164] [165] [166] [167] [168] [169] [170] [171] [172] [173] [174] [Next page>>] Records in this group: 870
Order: ^

Lekcija „Sārnate – Rietumkurzemes dārgums”

Latvijas Dabas muzejā svētdien, 28. martā plkst. 13.00 atkārtojumā notiks lekcija „Sārnate – Rietumkurzemes dārgums”, kuru vadīs muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica.

Kopš ledāja atkāpšanās vairākkārt ir mainījies klimats, kas savukārt izmainījis gan sauszemes platības, gan jūras krastu un ezeru kontūras, gan augu un dzīvnieku valsti. Cilvēkiem, kuri apdzīvoja Latvijas teritoriju, bija jāpielāgojas šīm izmaiņām. Sārnate ir visplašāk izpētītā neolīta apmetne Rietumkurzemē, kas dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem pirms 5500 – 4500 gadiem un par tā laika vides apstākļiem – klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli.

Lekcijā varēs uzzināt, kā dzīvojuši cilvēki pie Sārnates ezera – kādos dabas apstākļos, kā izskatījās viņu mājokļi, ko viņi medījuši un zvejojuši, ar ko viņu dzīve atšķīrās no dzīves pie Lubāna vai Burtnieku ezera.

Vēl daudz ko jaunu un interesantu uzzināsi, kad atnāksi uz lekciju! Visi laipni aicināti atrast zināmo nezināmajā!

Lekcijas norise: muzeja 6. stāva konferenču zālē.

Ieejas maksa: 1 Ls.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, 67356025, 28670398
26, 2010, 8:20Zirneklītis
Answers and Comments ->


2010. gada 27. martā pasaule svinēs Zemes stundu! Pievienojies!

2010. gada 27. martā plkst. 20:30 pasaule svinēs Zemes stundu, kuras laikā katrs ir aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai simboliski parādītu savu nostāju pret klimata izmaiņām.

Kas ir Zemes stunda?

  • Zemes stunda ir Pasaules Dabas Fonda organizēta vispasaules akcija, kuras laikā uzņēmumi, pašvaldības un ikviens cilvēks izslēdz apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu atbalstu aktīvai rīcībai pret klimata pārmaiņām.
  • Zemes stunda ir simbolisks pasākums, kas paredzēts, lai ikvienam pasaules iedzīvotājam dotu iespēju uzskatāmi parādīt valstu vadītājiem savu nostāju globālu un tālredzīgu lēmumu un stingras klimata politikas nepieciešamībā.
  • Zemes stunda ir lielākais klimata tēmai veltītais pasākums, kāds jebkad noticis. Tās laikā miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei vienosies, izslēdzot apgaismojumu uz vienu stundu, lai pieprasītu izlēmīgu rīcību klimata problēmu risināšanai.

Kad notiek Zemes stunda?

  • Zemes stunda notiek katru gadu, šogad – 2010. gadā 27. martā plkst. 20:30.
  • Līdzīgi kā Jaunais gads Zemes stunda virzīsies no vienas laika zonas uz nākamo.

Kā Zemes stunda norisinājusies iepriekš?

  • 2007. gadā Zemes stunda aizsākās kā vienas pilsētas – Sidnejas iniciatīva. Slavenajā Austrālijas pilsētā akcijā piedalījās 2.2 miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu.
  • 2008. gadā Zemes stunda izvērtās par globālu pasākumu. Tās norisē iesaistījās ap 50 miljoniem cilvēku 35 pasaules valstīs.
  • 2009. gadā Zemes stunda piedzīvoja grandiozu atsaucību – simtiem miljonu cilvēku no 3900 pilsētām 88 valstīs nodeva savu balsi par Zemi. Šīs balsis tika nodotas Kopenhāgenas klimata samita dalībniekiem, bet diemžēl tikšanās nenesa gaidītos rezultātus un pasaules līderi nepanāca tik svarīgo un sabiedrības pieprasīto vienošanos. Zemes stunda notiks arī šogad.

Vairāk uzzini apmeklējot Pasaules Dabas Fonda mājas lapu.

26, 2010, 8:34Zirneklītis
http://www.pdf.lv/index.php?id=1106&sadala=177
Answers and Comments ->

Kārtēja pulksteņu un organismu čakarēšanas diena ir klāt :(
See also:
Another message ( 27, 2006, 9:52)
28, 2010, 12:18Zirneklītis
Answers and Comments ->


Meklējam brīvprātīgos!

LOB aicina pieteikties brīvprātīgos programmas „Dzīvais Pavasaris” popularizēšanai Latvijas skolās šī gada aprīlī. Nodrošināsim ar apmācību un izglītojošiem materiāliem. Zvaniet – 28632314 vai rakstiet – ilze at lob. lv, programmas koordinatorei Ilzei Ķuzei.

Programma „Dzīvais Pavasaris” (Spring Alive – angļu val.) katru pavasari aicina Eiropas iedzīvotājus interneta lapā http://www.springalive.net/lv-lv ziņot par četru gājputnu sugu – baltā stārķa, bezdelīgas, dzeguzes un svīres - pirmo novērojumu. Tas var būt gan redzēts, gan – dzeguzes gadījumā – dzirdēts putns.

Piedalīties ir ļoti vienkārši, jo jāziņo tikai par tām sugām, kuras pazīst. Un tā var būt kaut vai viena suga, piemēram, balto stārķi mācēs atpazīt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Turklāt – interneta lapā visa informācija ievietota latviešu valodā!

Iedzīvotāju sniegtie dati ir ļoti nozīmīgi – vienkārši novērojumi, ko izdarījis liels skaits cilvēku, ir lielisks informācijas avots par to, kā putni migrē un kādas ir pārmaiņas un īpatnības to ceļojumos ik gadus. Pateicoties šiem datiem, ornitologi var uzzināt, kā gadu no gada mainās putnu atlidošanas datumi, un novērtēt, kā gājputnus ietekmē dažādi faktori, piemēram, klimata pārmaiņas. Programmā piedalās tūkstošiem iedzīvotāju Eiropā, sākot ar šo gadu – arī Āfrikā.

Pērn Dzīvā Pavasara programmā piedalījās iedzīvotāji no 31 Eiropas valsts, saņemts rekordliels ziņojumu skaits – gandrīz 94 tūkstoši gājputnu novērojumu. Pērn Eiropā pirmie gājputni redzēti agri – jau 1. februārī Maltā novērota bezdelīga, 15. februārī Itālijā pamanīti baltie stārķi. Tomēr kopumā Eiropā lielākā daļa putnu ieradās vēlāk nekā iepriekš. Visticamāk, to var skaidrot ar garo un auksto ziemu.

2009. gadā Latvija novērojumu skaita ziņā ierindojās 4. vietā Eiropā ar 5203 ziņojumiem. Par gājputniem ziņoja gandrīz 60 Latvijas skolas, pārstāvot visus mūsu valsts rajonus. Visbiežāk ziņots par baltajiem stārķiem (2171), tam seko bezdelīga (1269) un dzeguze (1258), par svīrēm saņemti 505 ziņojumi. Atšķirības laika apstākļos visvairāk ietekmēja baltā stārķa atgriešanās gaitu – tie atgriezās vēlāk nekā citus gadus (vidēji – 4. aprīlī). Ierastajos laikos atgriezās bezdelīgas (29. aprīlis), dzeguzes (1. maijs). Svīres atgriezās dažas dienas agrāk nekā parasti (13. maijs). Pirmie gājputni, kā ierasts, manīti Latvijas dienvidu daļā.

Palīdzi mums popularizēt šo vienkāršo un interesanto programmu Latvijas skolās!

2, 2010, 16:42Zirneklītis
http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=325
Answers and Comments ->


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Varavīksnes putni”

Latvijas Dabas muzejā no 7. līdz 18. aprīlim būs skatāma dziedātājputnu un dekoratīvo istabas putnu izstāde „Varavīksnes putni”, kas tapusi sadarbībā ar putnu audzētāju Jeļenu Kustovu un kolekcionāru Juriju Dmitrijevu.

Izstādes apmeklētājus priecēs ap 40 dažādu šķirņu spārnotie mīluļi – gan kanārijputniņi un papagaiļi, gan amadīni un mājas ūbeles, gan arī paipalas, baloži un vistiņas. Visplašāk izstādē būs pārstāvēti kanārijputniņi – gan dekoratīvie, gan krāsainie, gan dziedātājputni, kuru izcelsme, kā liecina to nosaukums, ir Kanāriju salas. Izstādē varēs saņemt speciālistu konsultācijas par dekoratīvo putnu audzēšanu.

Dekoratīvo putnu audzēšanas tradīcija Latvijā aizsākusies vairāk nekā pirms 125 gadiem, kad tika nodibināta Rīgas Putnkopju biedrība. Šī ir pirmā izstāde muzejā kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas.

Putnu kolekcionārs – Latvijā vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts-tiesnesis, Jurijs Dmitrijevs ir Eiropā lielākās paipalu kolekcijas īpašnieks. Savu pirmo nopietno kolekciju izveidoja 1972. gadā. Kolekcionārs ir apbalvots ar Holandes putnkopju biedrības medaļu par Pavlovas šķirnes vistas atjaunošanu, kā arī ar Eiropas Savienības putnu audzētāju biedrības medaļu par darbu putnkopībā un divu grāmatu par putnkopību autors.

Dabas muzejā pirmo reizi izstādes veidošanā piedalīsies istabas putnu audzētāja Jeļena Kustova, kura jau kopš 8 gadu vecuma nodarbojas ar istabas putnu uzturēšanu. 2008. gadā Jeļena reģistrēja pirmo Latvijā, pagaidām arī vienīgo, istabas dekoratīvo un dziedātājputnu audzētavu „Putnu impērija”.

Izstādes atklāšana 7. aprīlī plkst. 12:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vagoliņa, Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste67356025, 28670398
Fotogrāfijas autors: Valerijs Minkovs.
2, 2010, 17:34Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: DSC_5179.jpg
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [57] [58] [59] [60] [61] [62] [63] [64] [65] [66] 67 [68] [69] [70] [71] [72] [73] [74] [75] [76] [77] [78] [79] [80] [81] [82] [83] [84] [85] [86] [87] [88] [89] [90] [91] [92] [93] [94] [95] [96] [97] [98] [99] [100] [101] [102] [103] [104] [105] [106] [107] [108] [109] [110] [111] [112] [113] [114] [115] [116] [117] [118] [119] [120] [121] [122] [123] [124] [125] [126] [127] [128] [129] [130] [131] [132] [133] [134] [135] [136] [137] [138] [139] [140] [141] [142] [143] [144] [145] [146] [147] [148] [149] [150] [151] [152] [153] [154] [155] [156] [157] [158] [159] [160] [161] [162] [163] [164] [165] [166] [167] [168] [169] [170] [171] [172] [173] [174] [Next page>>] Records in this group: 870
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!