Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Guest Book


The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script

Group: Physics, Mathematics, Chemistry

[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [Next page>>] Records in this group: 81
Order: v
pie manas privātmājas 150m attālumā cels mobīlo sakaru masta bāzes staciju.Apspriešanā nekas nav iesniegts par tā jaudu. Baidos, ka tas pasliktinās manas ģimenes dzīves kvalitāti.Kur ir kāda informācija, cik lielu starojumu saņemsim un kādas tam var būt sekas ilgtermiņā. Vai ir kāds likums, kas aizsargā manas tiesības un vai tas darbojas manu tiesību aizstāvībai. Anete.
26, 2006, 23:07Anete
* Answers and Comments ->

Jūsu dzīves kvalitāti jau tagad pasliktina Bailes no mobilo sakaru bāzes
stacijas. Par šādu frekvenču elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz
dzīvajiem organismiem pagaidām ir vēl tikai visai ierobežota zinātniskā
informācija. Latvijā aktuāls bijis jautājums par Skrundas lokatoru un
jaunveidoto Audriņu lokatoru. Cik man zināms, bāzes stacijai 150 m attālumā
vajadzētu sagādāt mazāk problēmu, nekā mobilajam telefonam pie auss
(galvas smadzeņu tiešā tuvumā) vismaz 10 min katru dienu. Tā kā, baiļu
gadījumā vispirms atsakaties no mobilo telefonu, televizora, datora, CD un
DVD atskaņotāja, mikroviļņu krāsns u.c. elektromagnētiskos viļņus
izstarojošu iekārtu lietošanas. Jūsu tiesības aizsargā visi LR likumi, it īpaši, LR
Satversme. Ja konkrē†i, varat interesēties Sabiedrības veselības aģentūrā par
konkrētām potenciālām problēmām, kas saistītas ar mobilo telefonu bāzes
stacijām.
27, 2006, 16:30Ģederts

Likumu purvā var mēģināt iebrist no šejienes:
http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=4107&sadala=197
31, 2006, 10:04Zirneklītis
Lūdzu, lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc saka, ka tad, ja sudraba rotas nenēsā, tās nosūbē? Vai tad ar laiku nenosūbē tik un tā?
10, 2006, 15:15Vika
* Answers and Comments ->

Nēsājot jau tas sūbējums vienkārši nodilst.
10, 2006, 15:25Zirneklītis
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
21, 2006, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
21, 2006, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
21, 2006, 18:43Zirneklītis
Reklāmu veidotāji manāmi nav draugos ar ķīmiju un svešvārdiem. LNT raidītajās reklāmās tiek apgalvots, ka mazgajot Calgonīts pasargā stikla glāzes no korozijas. Interesanti gan, kāda suslā tās glāzes tiek mazgātas, ka stikls korodē?

Uzziņai – korozija ir vielas sabrukšana apkākrtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā. Man liekas, pat karaļūdens nespēj reaģēt ar silicija oksīdu.

16, 2006, 20:01Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Nu, precīzi neatceros, bet bērnībā dzīvoju Narvas ielas stikla fabrikas tuvumā.
Mūsu logi vienmēr bija tādi ar pienainu apsarmi no ārpuses. Pieaugušie teica -
kautkādas gāzes no rūpnīcas padara to stiklu tādu. Sadzīvē arī glāzes pēc
nerūpīgas mazgāšanas "cietā" ūdenī kļūst blāvas, tātad, kautkas krājas uz
virsmas. Jautājums tikai, vai notiek ķīmiska vai tīri fizikāla iedarbība...
17, 2006, 9:44Ģederts

Nerūpīgas mazgāšanas, skalošanas, nenoslaucīšanas rezultātā uz glāzēm uzkrājas dažādi sāļi un citi labumi, kas nu ūdenī ir. Bet tā nu nekādā ziņā nav korozija. Glāze taču neizšķīst, ja nu vienīgi saplīst :( , bet tā arī nav korozija.

Bet, ja tā padomā, tādi „pienaini” logu stikli ir šur tur sastapti. Stikla izstrādājumus mēdz arī kodināt. LU smukās glāzes jau ar' tā ir izveidotas. Tā gan ir korozija. Vienīgā skābe, kas spēj šķīdināt stiklu un smiltis ir florūdeņražskābe (florūdeņradis, H2F2), bet ļoti apšaubu, ka tā ir sastopama krāna ūdenī.

18, 2006, 16:40Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [Next page>>] Records in this group: 81
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!