Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Guest Book


The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script

Group: Events

[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [57] [58] [59] [60] [61] [62] [63] [64] [65] [66] [67] [68] [69] [70] [71] [72] [73] [74] [75] [76] [77] [78] [79] [80] [81] [82] [83] [84] [85] [86] [87] [88] [89] [90] [91] [92] [93] [94] [95] [96] [97] [98] [99] [100] [101] [102] [103] [104] [105] [106] [107] [108] [109] 110 [111] [112] [113] [114] [115] [116] [117] [118] [119] [120] [121] [122] [123] [124] [125] [126] [127] [128] [129] [130] [131] [132] [133] [134] [135] [136] [137] [138] [139] [140] [141] [142] [143] [144] [145] [146] [147] [148] [149] [150] [151] [152] [153] [154] [155] [156] [157] [158] [159] [160] [161] [162] [163] [164] [165] [166] [167] [168] [169] [170] [171] [172] [173] [174] [Next page>>] Records in this group: 870
Order: ^


Noslēguma ģimenes diena Dabas muzejā

28. maijā no plkst. 11:00 līdz 16:00 Dabas muzejā notiks šīs sezonas pēdējā Ģimenes diena „Mežs”. Šoreiz aicināsim apmeklētājus doties ceļojumā pa muzeja ekspozīcijām, veicot uzdevumu grāmatiņā „Mazais meža dīvainītis” dotos norādījumus. Pareizi izpildot uzdevumus, iepazīsiet veselus desmit meža dīvainīšus – augus, sēnes un dzīvniekus.

Ceļojums noslēgsies Botānikas nodaļā, kur ģimenes dienas dalībnieki varēs iepazīt pavasara savvaļas augus. Mazākie apmeklētāji darba lapās varēs izkrāsos ziedus un mācīties varavīksnes krāsas. Savukārt vecāki tikmēr varēs uzzināt par savvaļas augu izmantošanu pārtikā un ārstniecībā.

Tie dalībnieki, kuri gada laikā būs sakrājuši visvairāk zīmodziņus, piedalīsies izlozē. Galvenā balva žurnāla „Ilustrētā zinātne junioriem” abonements, taču bez dāvanām nepaliks neviens.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda RožkalneLatvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļaTālr.: 67356025
26, 2011, 9:22Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->

Otrdien, 31. maijā plkst. 18:00 Latvijas Universitātes kafejnīcā tiek organizēts „Zinātnes kafejnīcas” pasākums.

Šoreiz pasākums būs veltīts medicīnas jautājumiem par tēmu

„Dzīvās zāles – šūnas”

Cilmes šūnas kā sava veida „brīnumlīdzeklis” ir guvušas samērā plašu atpazīstamību sabiedrībā un presē ir izskanējuši dažādi jaunumi par cilmes šūnu iespējām medicīnā. Latvijā pašlaik ir pieejami vairāki piedāvājumi cilmes šūnu pielietojumam gan medicīnā, gan kosmetoloģijā, tomēr par to efektivitāti un drošumu ticamu ziņu trūkst.

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir aizsākt plašāku publisko diskusiju par cilmes šūnām un to pielietojumu, kurā piedalītos zinātnieki, ārsti, sabiedrības veselības speciālisti, tehnoloģiju pārvaldības pārstāvji.

Pirmajā daļā īsus priekšlasījums sniegs nozares eksperti un pētnieki: LU Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas docente Una Riekstiņa – „Nabas saites cilmes šūnas – mīti un iespējas”, P. Stradiņa KUS Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jākobsons – „Cilmes šūnas praktiskais pielietojums”, Linezera Cilmes šūnu transplantācijas nodaļas vadītāja Ilze Trociukas – „Cilmes šūnu izmantošana hemotoloģijā”, un LU BF Bioētikas un biodrošības centra vadošā pētniece Aivita Putniņa – „Cilmes šūnas un mūžīgās jaunības sapnis”. Pēc tam kā parasti – diskusija.

Pasākumu vadīs dr. Juris Šteinbergs.

„Zinātnes kafejnīcas” mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par tēmu – dzīvās zāles.

Kafejnīcas sākas uzreiz pēc 18:00. Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze par brīvu.

Laipni aicināti apmeklēt „Zinātnes kafejnīcas” pasākumu!

Sagatavoja:
Ligita Liepiņa
tālr.: 7 034 481
28, 2011, 22:56Zirneklītis
Answers and Comments ->
Attached file: Plakaats.JPG


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Orhidejas, eksotika un zemūdens pasaule”

No 1. līdz 5. jūnijam Dabas muzeja apmeklētājiem būs skatāma izstāde „Orhidejas, eksotika un zemūdens pasaule”, kas top sadarbībā ar Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociāciju, Latvijas Akvāristu klubu un Lietuvas Orhideju draugu biedrību.

Izstādē būs eksponētas vairāk nekā 200 augu sugas no orhideju un bromēliju dzimtas, starp tām arī pasaulē mazākās orhideju sugas, kā arī Japānas orhideja – Neofinetia falcata, kuru var apbrīnot 365 dienas gadā un Japānā tā tiek uzskatīta par orhideju kolekcionāru pērli. Izstādē varēs aplūkot dažādas orhideju šķirnes un hibrīdus, kā arī sanpaulijas un citus eksotiskos augus. Kā jaunums šogad – kukaiņēdājaugi un eksotiskās zemūdens augu un zivju kolekcijas – gan jūras, gan saldūdens akvārijos.

Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociācijā ir apvienojušies entuziasti, kurus vieno mīlestība pret orhidejām, interese par to audzēšanu un kopšanu mājas apstākļos, daudzveidību dabā un jaunumiem selekcijā. Asociācija vieno orhideju mīļotājus no visas Latvijas un ne tikai. Šogad Latvijas eksotisko augu draugu asociācija tika iekļauta Eiropas orhideju koncilā.

Izstādes laikā interesenti varēs saņemt speciālistu padomus par orhideju un citu eksotisko augu audzēšanu, kā arī tos iegādāties. Profesionāli speciālisti demonstrēs orhideju pārstādīšanu un montēšanu uz blokiem. Apmeklētāji aicināti noklausīties lekcijas un vērot profesionāļu paraugdemonstrējumus.

  • 02.06. plkst. 12:00 lekcija „Latvijas savvaļas orhidejas”
  • 03.06. plkst. 12:00 lekcija „Gada augs 2011. Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociācijā – Phalaenopsis ģints orhidejas, tās atklāšanas vēsture”.
  • 04.06. plkst. 12:00 praktiskās nodarbības orhideju pārstādīšanā un uzstādīšanā uz blokiem.
  • 05.06. plkst. 12:00 lekcija „Japānas orhideja – pērle! Neofinetia ģints un tās kultivāri, to leģendārā vēsture”
    Turpinājumā praktiskās nodarbības „Neofinetia Fuukiran uzstādīšana sfagnu uzkalniņā”.

Izstādes atklāšana 1. jūnijā plkst. 12:00 muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja
sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
Attēlu autore: Linda Rožkalne
31, 2011, 17:43Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: DSC_5333.jpg
Attached file: DSC_5235.jpg


Vasarīgs sveiciens no Zaļās skolas!

Lai arī biju nodomājusi vasaras laikā mūs pa telpām nesutināt, saskāros ar tik aktuālu tēmu, ka negribēju gaidīt līdz rudenim.

VAK Zaļās skolas nodarbība notiks trešdien – 8. jūnijā plkst. 18:00 Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā.

Nodarbības tēma:

„Sēsim nākotni!”

par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu.

Pie mums viesosies un par šiem jautājumiem stāstīs Sandra Stabinge – „Ekovirtuves” vadītāja. Nodarbības laikā tiks demonstrēta arī franču dokumentālā filma „Solutions locales pour un desordre global" („Vietēji risinājumi globālai nekārtībai”) ar tulkojumu latviešu valodā.

Visi esat gaidīti uz nodarbību!

Droši ņemat līdzi draugus un citus interesentus, jo VAK Zaļā skola kā vienmēr notiek bez maksas un uz nodarbībām iepriekš nav īpaši jāpiesakās – esam atvērti ikvienam interesentam.

Uz saredzēšanos trešdien!
Ilze
Zaļās skolas vadītāja

7, 2011, 13:41Zirneklītis
http://www.seed-sovereignty.org/EN/
* Answers and Comments ->
Attached file: SolutionsLocales.jpg

Uzziņai:

Kam pieder sēklas?

Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

20. gs selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

Kas ir ģenētiskā erozija?

Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i., ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā ziņā.

Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004.gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

Kas notiek Eiropā?

Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām:

  • veicina daudzveidību;
  • palīdz attīstīt vietējās šķirnes;
  • sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām;
  • paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas;
  • dāvā neatkarību no sēklu monopola;
  • stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus;
  • piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām.

Kas notiek Latvijā?

Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

Atsauces un citi informācijas avoti:

Ilze
Zaļās skolas vadītāja
7, 2011, 13:51Zirneklītis

Latvijas Dabas muzejā gulbju mazuļi

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko ziņo, ka Latvijā sākusies intensīva gulbju mazuļu šķilšanās. Maija beigās un jūnija sākumā ziemeļu gulbjiem šķiļas mazuļi. Pirmā ziņa par mazuļiem pienākusi no Kuldīgas novada Rendas zivju dīķiem, kur jau 17. maijā ir redzēti tikko šķīlušies mazuļi. Pagaidām tas ir ne tikai visagrākais šā gada perējums, bet arī vislielākais, jo tajā ir 8 mazuļi. Pārējos perējumos mazuļu skaits ir no 3 līdz 6. Mazuļu skaits perējumos bieži vien ir atkarīgs no tā, kā pieaugušie putni pārvarējuši ziemu un cik daudz enerģijas viņiem ir atlicis ligzdošanai. Ja ziema bijusi barga un arī pavasarī ligzdošanas vietās laika apstākļi nelutina, barības trūkst, daļa ziemeļu gulbju tajā gadā neligzdo vai arī tiem ir maz mazuļu. Parasti neliels mazuļu skaits ir arī pāriem, kuri ligzdo pirmo gadu. Vairāk mazuļu ir vecākiem putniem. Gulbji uzsāk ligzdošanu 3 – 6 gadu vecumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad dīķos un ezeros ledus izkusa vēlāk. Tādēļ ziemeļu gulbju mazuļu šķilšanās ir aizkavējusies. Šogad tas notiek maija beigās – jūnija sākumā, bet iepriekšējos gados mazuļi lielākoties šķīlās maija vidū.

Kā vēsta nosaukums ziemeļu gulbis ir ziemeļu suga, tāpēc mazuļi aug un attīstās ļoti strauji. Apmēram 4 mēnešu vecumā, augusta beigās – septembra sākumā, tie ir spējīgi lidot.

Daudz populārākais paugurknābja gulbis, kas nevairās no cilvēkiem un nereti ēd maizi, ir dienvidu suga, līdz ar to mazuļu augšana un attīstība notiek lēnāk. Lidot tie spēj 5 – 6 mēnešu vecumā. Tāpēc, iestājoties pirmajam aukstumam, no paugurknābja gulbju vēlajiem perējumiem daļa mazuļu iet bojā.

Ziemeļu gulbjiem šajā laikā lielākā daļa mazuļu ir spējīgi lidot. Tas arī izskaidro faktu, ka ziemeļu gulbji pakāpeniski izspiež no ligzdošanas teritorijām paugurknābja gulbjus. Pirmais ziemeļu gulbju ligzdošanas gadījums Latvijā konstatēts 1973. gadā, bet tagad šeit ligzdo jau apmēram 250 pāru. Paugurknābja gulbji – ap 1000 pāru. Šīs sugas var atšķirt pēc knābja krāsas: paugurknābja gulbim tas ir sarkanīgi oranžs, bet ziemeļu gulbim – dzeltens.

Ziemeļu gulbju monitorings Latvijā notiek jau kopš 2004. gada. Mazuļu augšanas periods ir tik īss, ka nav iespējams apmeklēt visas ziemeļu gulbju potenciālas ligzdvietas. Tāpēc Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko lūdz visus, kam ir zināmas ziemeļu gulbju ligzdvietas, ziņot par tām. Ziemeļu gulbju monitoringam ir nepieciešams arī finansējums, tāpēc sadarboties tiek aicināti visi, kas var finansiāli atbalstīt šo pētījumu.2010. gada rudenī – 2011. gada vasarā pētījumu atbalsta http://labiedarbi.lv/

Informāciju sagatavoja:
Dmitrijs Boiko
Latvijas Dabas muzeja ornitologs
Latvijas Gulbju izpētes biedrības priekšsēdētājs
Tālr.: 67356041
Foto: Dmitrijs Boiko
8, 2011, 17:41Zirneklītis
Answers and Comments ->
Attached file: Ziemelju_gulbji_Boiko.JPG
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [57] [58] [59] [60] [61] [62] [63] [64] [65] [66] [67] [68] [69] [70] [71] [72] [73] [74] [75] [76] [77] [78] [79] [80] [81] [82] [83] [84] [85] [86] [87] [88] [89] [90] [91] [92] [93] [94] [95] [96] [97] [98] [99] [100] [101] [102] [103] [104] [105] [106] [107] [108] [109] 110 [111] [112] [113] [114] [115] [116] [117] [118] [119] [120] [121] [122] [123] [124] [125] [126] [127] [128] [129] [130] [131] [132] [133] [134] [135] [136] [137] [138] [139] [140] [141] [142] [143] [144] [145] [146] [147] [148] [149] [150] [151] [152] [153] [154] [155] [156] [157] [158] [159] [160] [161] [162] [163] [164] [165] [166] [167] [168] [169] [170] [171] [172] [173] [174] [Next page>>] Records in this group: 870
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!