Domu doze

Domu doze

Sākumlapa

Meklēt

Jaunumi

BSA

Latvijas Valsts Bioloģijas olimpiāde

Uzskates materiāli

Noderīgas grāmatas

Pieredzes apmaiņa

BSA fotoalbums

Latvijas Dabas fotoalbums

Noderīgas norādes

Guest Book
2007. gada March


The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Jau trīs mēnešus mums ir jauns nacionālais parks. Neliels apraksts par Rāznas nacionālo parku ir ievietots šeit:
http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/rezervati.shtml#v11
31, 2007, 21:58Zirneklītis
Answers and Comments ->
ka ludzu sauc saussienu meza augsanas apstaklu tipu mineralaugsnes...!!!!???? HELP!
31, 2007, 19:40varna
* Answers and Comments ->

2, 2007, 9:46Vija

Latvijā dzīvojuši mamuti: Mamutu dienas Latvijas Dabas muzejā

Helsinkos veiktu zinātnisko analīžu rezultāti apstiprina, ka Latvijā dzīvojuši mamuti, izkliedējot zinātnieku šaubas. Šim notikumam par godu Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar lielveikalu tīklu „Rimi” no 30. marta līdz 1. aprīlim muzejā rīko akciju „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā”.

Ar lielveikalu tīkla „Rimi” un Helsinku universitātes Radioaktīvā oglekļa datējumu laboratorijas atbalstu Latvijas Dabas muzejs ir veicis trīs Latvijā atrastu mamuta kaulu fragmentu analīzi. Šo pētījumu rezultāti pirmo reizi Latvijas vēsturē precīzi pierāda iepriekš pētnieku aprindās hipotētiski minēto apgalvojumu, ka Latvijā tiešām dzīvojuši mamuti. Analīzes veiktas ar radioaktīvā oglekļa metodi, kas ļauj ar diezgan lielu precizitāti noteikt dzīvnieka dzīves laiku un, samērojot to ar vēsturisko periodu ritējumu, izsecināt, vai mamuts tiešām bijis Latvijas iemītnieks.

Lai arī Latvijā mamutu kaulu fragmenti atrasti vairākkārt, pastāvēja zināmas bažas, ka tos te atnesuši ledāji, nevis pēc savas nāves atstājuši to īpašnieki – mamuti. Analīžu rezultāti šīs šaubas pilnībā izkliedē, apstiprinot, ka matainie ziloņu radinieki mūsu zemē tiešām mitinājušies.

Par godu šim ievērojamajam atklājumam tikai trīs dienas no 30. marta līdz 1. aprīlim muzejā notiks akcijas „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā” pasākumi. Akcijas laikā ikviens interesents varēs sekot muzejā atstātajām Rimi mamuta pēdām un uzzināt mamuta dzīves noslēpumus, ieskatīties mamuta dzīvesvietas aprakstā, ēdienkartē, salīdzināt savu un mamuta auguma atšķirības un darīt dažādas citādas „mamutiskas” lietas.

Kaulu datējumi tika veikti trim Latvijā atrastiem mamuta kaulu fragmentiem, tostarp arī Latvijā lielākajam 2005. gadā Nīgrandes pusē atrastajam mamuta triecējzobam jeb ilknim. Divu datējumu veikšanu finansiāli atbalstīja lielveikalu tīkls „Rimi”, viens tika veikts par muzeja līdzekļiem.

Plašāk par analīžu rezultātiem un akciju „Rimi mamuts meklē senču pēdas Latvijā” muzeja speciālisti un „Rimi” pārstāvji interesentus informēs preses konferencē 2007. gada 30. martā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē.

Mamutu dienu aktivitātes ikviens interesents 30. martā varēs izbaudīt jau no plkst. 12:00.

Akcijā ikviens var piedalīties, nopērkot muzeja ekspozīcijas ieejas biļeti.
Sīkāka informācija muzejā pa tālruni 7356025

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.: 6 7356025, 2 6300952

29, 2007, 10:53Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
aa un vel kuras upes krastaa atrodas Atrais kalns?=) tas ir Latvijaa...
28, 2007, 20:44pele
* Answers and Comments ->

Ātrais kalns atrodas Nīkrāces pagastā pie Ventas. Tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Dzelda.
2, 2007, 12:46Zirneklītis
Sveiki! vai jus varetu ludzu pateikt kura ezera krastaa atrodas Kuzu alas(ar mikstinajuma zimi raxtaas...)=)
28, 2007, 20:42pele
* Answers and Comments ->

Grūti biju uzlikt mīkstinājuma zīmi uz pareizā burta? Citādi sanāk Ķuzu, bet izrāda, ka jāmeklē Kužu:
Kužu ala – gaišā smilšakmens ala Vaidavas ezera R krasta nogāzē, apm. 250 m uz ZA no Kužu mājām un nepilnus 2 km no Rīgas - Valmieras šosejas (http://www.alas.lv/).
4, 2007, 0:38Zirneklītis
kas pupai ir mikropile
28, 2007, 19:24inga
* Answers and Comments ->

Mikropile ir ne tikaui pupai (augam), bet visiem ziedaugiem. Tas atvērums sēklaizmetnī, caur kuru pēc auga aputeksnēšanas dīgļstobrs iekļūst sēklaizmetnī.

Arī kukaiņiem, zirnekļiem un vēl dažiem dzīvniekiem olām ir viena vai vairākoas mikropiles – nelieli izaugumi ar atveri, caur kuru olā iekļūst spermatozoīds.

29, 2007, 9:41Zirneklītis
Ka jaaprupe kallas kas aug podinos,kas jadara pec noziedesanas?
27, 2007, 20:55Agita
* Answers and Comments ->

Daži iestāda pa vasaru siltumnīcā, citi - dārzā zem ābeles un sargā no gliemežiem. Rudenī nevajag aizmirst pārstādīt atpakaļ podiņā.
31, 2007, 8:10Susurs
kādas ir attiecības starp sugām?
27, 2007, 17:27elina
* Answers and Comments ->

Citiem cilvēkiem ir dažādas attiecības vienam pāri ir tādas mīļas attiecības savukārt citiem nav tik labas attiecibas!!!Ja tev attiecības nav tik labas ar tavu dzīvnieku tad labāk iedzer Martīni jo nav martīni nav party !!!!!!man tas ļoti palīdzēja un es tagad esmu dzimusi atkal no jauna ka svetais amors un vina dievi!!!tas ir tik jauki!!!!!!!
28, 2007, 10:58edgrs
Sveiki, vēlētos uzzināt pie kādas klases pieder simtkāji, tūkstoškāji un cik tiem ir kāju?
26, 2007, 23:29gunita
* Answers and Comments ->

Klases nosaukumu nemūžam neuzminēsi ;) – daudzkāji (Myriapoda):
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/daudzkaaji/
Klasē zināmas vairāk kā 11 000 sugas. Kāju skaits dažādām sugām ir atšķirīgs. Dažiem to skaits pat nesasniedz 10. Tūkstosts kājas nav nevienam zināmam daudzkājim. Lielākais kāju skaits (max.  750, vidēji ~600, t.i., ~300 kāju pāri) ir tūkstoskāju (Diplopoda) pārstāvim Illacme plenipes. Simtkājiem (Chilopoda) dažām sugām kāju skaits var sasniegt 200, lai gan parsvarā simtkājiem ir labi ja 50 un mazāk kāju.
29, 2007, 11:31Zirneklītis
Pastastiet kautko par Zelta stigu. Jau ieprieks paldies!
26, 2007, 10:33kake
* Answers and Comments ->

Ir sastapt apgalvojums, ka tā saucot smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans).
2006. gada 8. martā «Dienas» mājas lapā bija publicēts Aivas Kalves raksts par šo augu „Veselīgā stīgotāja” ( http://www.diena.lv/lasit.php?id=272112 ):
„Zelta stīga jeb kalīzija ir ārēji necils, taču dziedniecisko īpašību dēļ populārs augs
Zelta stīga! Nosaukums vien ir ko vērts! Kāda gan tā izskatās — mirdzoša un starojoša gluži kā princešu loka? Izrādās, augs ir ļoti necils. Taču šī auga popularitāte ir vairāku grāmatu vērta. Kalīzija pie sava otrā vārda — "zelta stīga" ir tikusi savu dziedējošo īpašību dēļ.
..
Viss labums ir stīgās, kas aug pat līdz 1,5 metri garas. Tās ēd svaigas, glabā spirtā. Recepšu ir daudz un dažādas, un katrs savai problēmai atrod piemērotāko. No zelta stīgas lapām un sasmalcinātajām stīgām veido masu, ko izkaltē un pievieno eļļai.
..
Pats par sevi augs ir pieticīgs. Tā dzimtene ir Vidusamerika un Dienvidamerika. Tieši saules stari kalīzijai nepatiks, bet gaiša vieta, +18 grādi un mitrums — tas viss augu apmierina un stīgas stiepjas uz visām pusēm.
http://biologs.bf.lu.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?id=1143225154&s=bsa
26, 2007, 20:50milanchix
kaapeec ziemaa man nokalta egle?
26, 2007, 0:32inesis
* Answers and Comments ->

Varbūt tā vienkārši nosala. Ziemā šogad bija kailsals, sakņu sistēma neizturēja.
29, 2007, 23:43Ķīmiķe
kaada ir galvenaa iipashiiba kaa suuklji atskjiras no seeneem?
25, 2007, 23:57inesis
* Answers and Comments ->

inesi !
suuklji atskjiras no seeneem ar to ka vienam ir divi pāri patskaņu bet otram viens.
1, 2009, 13:54Aigars

Tik pat labi jau var jautāt, lai nosauc galveno īpašību, ar ko piepe atšķiras no cilvēka.
2, 2009, 8:20Pēcis
Čawinjas!
Kurš grib izpildiit manu bioloģijas maajas darbu?
25, 2007, 23:56Lindinja
* Answers and Comments ->

tas ir atkariibaa no burtniiva lieluma.
26, 2007, 0:05inesis

a ko man tev paliidzet???
26, 2007, 20:48milanchix

Nu, katra ruutiņa ir 5 mm.. bet slinkums skaitiit, cik tur ruutiņas.. :p
Vareesi? =):)
26, 2007, 0:08Lindinja

esmu selekcijas profs.
26, 2007, 0:15inesis

taadaa gadiijumaa-kaada ir selekcijas noziime????
26, 2007, 20:51milanchix

Tad jau tu esi kaa eņģelis no debesiim nolaidies, inesi.
Dievs laikam suutiija tevi pie manis, man tieši vajag maajas darbu par seleksiju.
26, 2007, 0:17Lindinja

esi sveetiits mans beerns.Jaunība ir ticība brīnumam.
26, 2007, 0:21inesis

Labiņi, ņeemiigais papuci, es nu iešu. Jaaiečeko latviešu valoda. =)
26, 2007, 0:26Lindinja
taa man ljoti gribeetos uzzinaat par selekcijas noziimi. kur var mekleet informaaciju vai arii kaadu paskaidrojumu!luudzu!dziezgan steidzami!!!paliidziet..
milanchix@inbox.lv
25, 2007, 19:30milanchix
* Answers and Comments ->

nee nu paldies par "atsauciigajiem cilveekiem"
26, 2007, 20:52milanchix

Par selekcionāriem vari apskatīties šeit:
http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrojumi/SATURS_a.asp#S
31, 2007, 10:17Zirneklītis

Cik olas vienā perējumā ir žubītēm? (loti steidzami )
25, 2007, 16:00Linda
http://l
* Answers and Comments ->

atkariibaa no maatiites lieluma
25, 2007, 23:59inesis

Žubītes (Fringilla coelebs) perē laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Vienā perējumā četras līdz piecas olas.
2, 2007, 12:27Zirneklītis
Kas ir lapu pārveidnes! ludzu paskaidrojiet loti steidzami!=)
24, 2007, 20:48lienīte
* Answers and Comments ->

kaut kur dzirdeeju bet nezinu
25, 2007, 16:01Linda
Es nesen iegādājos viļņspārnu papagaili. Bet es nezinu kā var zināt kādā tempretūrā viņu var turēt?
24, 2007, 19:52Elīza
Answers and Comments ->
Sveicinati..
Varat ludzu izpalidzet un pateikt kur ir iespeja atrast kadu informaciju par tiģeriem..butu velams latviesu valoda ..=)
ieprieks jau paldies !!!
22, 2007, 23:01Diana
meitencc at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Alfrēds Brēms «Dzīvnieku valsts»
2, 2007, 15:29Zirnelītis
Kur var meklēt informāciju par saules enerģiju?
22, 2007, 17:34Linda
* Answers and Comments ->

www.erecrenewables.org/documents/RES_in_EUandCC/Technology_leaflets/LATVIA/Solar_electricity_Latvia.pdf
varbuut paliidzees...
25, 2007, 19:28milanchix

2, 2007, 12:40Zirneklītis

Sveiki! Es vēlos atrast krustvārdu mīklas un uzdevumus par suņiem! Man tas ir ļoti nepieciešams priekš bioloģijas, bet pagaidām es internetā neko neesmu atradusi! Vai Jūs lūdzu varētu man ieteikt kādu adresi?
22, 2007, 13:05Agate
http://susssurinjs@inbox.lv
* Answers and Comments ->

Ieteiktu kaut ko taisīt pašai! =) Bija kāda spēlīte par suņiem, bet neatceros, kur to reiz atradu. Paņem šķirņu grāmatas un paskaties kādi tie suņi izskatās, saliec klāt bildes un tad taisi augšā krustvārdu mīklu!
29, 2007, 23:13Ķīmiķe
Kā sauc sarkano vaboli (ar raksturīgu melno zīmējumu), kas pavasaros lielos daudzumos mitinās pie lapu koku stumbriem un pērnajās lapās?
22, 2007, 11:38Vija
* Answers and Comments ->

Vai Tu tik nedomā Pyrrhocoris apterus? Tā gan nav vabole, bet gan blakts. Latviskais nosaukums šim kukainim ir sarkanblakts.
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&b=Pyrrhocoris_apterus&k=kukaini/Blaktis/&M=1
2, 2007, 14:53Zirneklītis
Kādi ir liliju dzimtas telpaugi?
21, 2007, 20:38gatis
* Answers and Comments ->

Amariļļi jeb hipeastri, klīvijas, zeferantes. Ziedina turēšanai telpās visdažādākās lilijas, narcises, hiacintes.
23, 2007, 9:03Meringija

Cilvēki, nejauciet, Amarillis un Hipeastrs ir DAŽĀDI ziedi!!! Starp .siem nosaukumiem nevar likt "jeb, vai"...
28, 2009, 23:00Ika
Kas ir lapu pārveidnes?
21, 2007, 20:01.....
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 20, 2007, 17:19)
2, 2007, 13:34Lasītājs
kas ir lapu pārveidnes
21, 2007, 18:03žanete
* Answers and Comments ->

kas ir lapu parveidnes
24, 2007, 20:43lienīte

See also:
Another message ( 20, 2007, 17:19)
2, 2007, 13:33Lasītājs
Kas īsti ir derīgie augi?
21, 2007, 15:26Ginta
* Answers and Comments ->

Bioloģiski muļķīgs termins, jo tad sanāk, ka ir arī "nederīgie" augi. Apzīmē tādus
augus, kurus saimnieciski izmanto nepārtikas produktu ražošanai, pretstatā
"pārtikas" augiem. Tie būtu ārstniecības augi, šķiedraugi, kaučukaugi utt.
22, 2007, 10:15Ģederts
kapec tarpi vairojas daloties????
21, 2007, 15:06loniks
* Answers and Comments ->

Neko tādu gan neesmu dzirdējis... Nebūsi ko sajaucis?
22, 2007, 10:09Ģederts
Kāpēc Latvijas Zilpodze ir reti sastopama augu suga?
20, 2007, 18:46Ugis Supe
* Answers and Comments ->

spriežot pēc šīs sugas izplatības kartes
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarn.jpg
un
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarv.jpg
šī suga pārsvarā sastopama siltākā klimatā nekā ir pie mums. šeit to ierobežo ziemas aukstums.
21, 2007, 9:27Vija

Tas gan neizskaidro to, kāpēc tā iet mazumā Lielbritānijā (Skotijas un Anglijas
austrumos), kā arī to, kāpēc tad VISPĀR tā te aug, ja jau te ir tik SLIKTI!
Taisnība gan, ka tā ir tipiska Vidusjūras un Atlantijas Eiropas dienvidrietumu
suga. Vēl tā reti Latvijā ir tāpēc, ka nezināmu iemeslu dēļ tā aug tikai jūras
piekrastē, un piekrastes "platība" ir salīdzinoši maza pret kopējo platību.
22, 2007, 10:06Ģederts

Vispār, zilpodzes (Eryngium) ir daudzas sugas. Citas Latvijā audzē
dārzos, bet jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum) ir tā apdraudētā...
22, 2007, 10:17Ģederts
kas ir lapu pārveidnes?
20, 2007, 17:19Reinis Vesers
reinisvesers at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Lapu pārveidnes ir lapas, kas pārveidojušās, piemēram, par ērkšķiem, vītnēm vai zvīņlapām. Tās pilda kādu noteiktu funkciju auga dzīvē, piemēram, pasargā no apēšanas, palīdz piestiprināties pie balsta, aizsargā pumpurus u.tml. Kukaiņēdājiem augiem (rasenēm, pūslenēm, kreimulēm)lapas ir pielāgotas kukaiņu noķeršanai un "apēšanai".
20, 2007, 18:06Meringija

Īpaši jauka funkcija ir "pasargā no apēšanas".
=)
22, 2007, 10:08Ģederts
vai latvija ir daudz kartupelu skirnes un kadas tas ir ???
19, 2007, 22:17Irisa Ziverte
* Answers and Comments ->

Pirksts V., 2002., Kādas kartupeļu šķirnes audzēt?// Dārzs un Drava, Nr.5,
Gaujers V., 1983., Kartupeļu šķirnes un selekcija - Rīga, Zinātne
http://www.vaad.lv/planteinfo/ipmdss/Variety/Variety.asp
4, 2007, 0:29Zitrneklītis
nu man vajag taisit referatu par lapu parveidnem kur es varetu dabut info??
19, 2007, 21:46ivars
* Answers and Comments ->

labaa biologijas graamataa!!!!
25, 2007, 19:24milanchix
Velos lugt jusu palidzibu:tekstus domas u.c par lapu parveidnem
19, 2007, 14:57malvine
Answers and Comments ->
Jūs varētu lūdzu izpalīdzēt.. man būtu nepieciešama informācija par Latvijas lapsām.. par to kā viņas ziemo,nolaupa medījumu,viņu īpatnējās iezīmes uc. būšu ļoti pateicīga par sniegto informāciju!
18, 2007, 19:38agate
* Answers and Comments ->

Es daudz ko labu zinu par lapsām un varu par to pastāstīt
28, 2007, 10:47Ausma
zemei jādod gaisma un siltums
17, 2007, 14:58ericite
Answers and Comments ->
lūdzu, lūdzu, kur var kaut ko vairāk atrast par žurkām?(paldies)
16, 2007, 16:58zaņuks
* Answers and Comments ->

25, 2007, 19:23milanchix
man nav skaidrs kāpēc īsti izcēlās 1905. gada revolūcija Latvijā.
16, 2007, 14:44edgars4882
* Answers and Comments ->

...tapēc ka kāds uzdeva nepareizo jautājumu nepareizā vietā...
13, 2009, 10:31Aigars
Lūdzu pastāstiet man par oksidēšanās un reducēšanās reakcijām.
16, 2007, 14:42edgars4882
* Answers and Comments ->

Visās ķimiskajās reakcijās, kur notiek oksidēšanās pakāpes izmaiņas, notiek
oksidēšanās un reducēšanās.
Oksidēšanās - elektronu zaudēšana (palielinās oksidēšanās pakāpe).
Reducēšanās - elektronu pieņemšana (samazinās oksidēšanās pakāpe).
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/e/ee/Redox_reaction.png
Reducēti (daudz enerģiju saturoši) savienojumi ir bioloģisko organismu
sastāvā, oksidēti (ar enerģiju nabadzīgi) ir apkārtējā vidē. Tāpēc reducētos
izmanto organismi enerģijas iegūšanai.
17, 2007, 8:28Ģederts
Cik daudz rezervātu ir Latvijā!!!
15, 2007, 14:52edgars4882
edgars4882 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

15, 2007, 16:29Vija

Es gan neteikti, ka rezervātu ir tik daudz, lai vajadzētu gavilēt vai aiz brīnumiem izsaukties. :l Četri rezervāti un trīs nacionālie parki (Slītere tai skaitā).
19, 2007, 14:25Zirneklītis
ar ko atšķiras pāksts no pāksteņa???
14, 2007, 21:26vendija
* Answers and Comments ->

pāksts attīstās no auglenīcas, kas saaugusi no vienas augļlapas, atveras ar 2 vārsnēm.
piemēram zirņu pāksts


pākstenis attīstījies no divu augļlapu auglenīcas; ir vismaz 3 reizes garāks nekā plats.
piemēram zobainā pērkonīte
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Erysimum_repandum_Sturm2.jpg/400px-Erysimum_repandum_Sturm2.jpg

15, 2007, 16:37Vija

Latvijas Dabas muzejā sākas „Putnu dienas”

21. martā, kad Latvijā sākas astronomiskais pavasaris, plkst. 13:00 Latvijas Dabas muzejā sāksies Putnu dienas 2007. Putnu dienas šogad tiks atklātas ar fotokonkursa „Mans putns” darbu izstādi un uzvarētāju apbalvošanu, taču dažādi putnu dienām veltīti pasākumi gan muzejā, gan ārpus tā notiks līdz pat maijam.

Putnu dienu atklāšanas pasākumā notiks fotokonkursa „Mans putns” labāko darbu apbalvošana un putnu dienu ieskandināšana kopā ar folkloras kopas „Putni” vadītāju Ilzi Kļaviņu, kā arī dažādas citas aktivitātes, kuras ieskandinās Latvijas pavasari. Atklāšanā piedalīsies Vides ministrs Raimonds Vējonis, konkursa dalībnieki, rīkotāji un atbalstītāji.

Fotokonkursa „Mans putns” dalībnieki saņems piemiņas veltes no Latvijas Dabas muzeja, savukārt uzvarētāji saņems Aivara Petriņa lielformāta putnu fotogrāfijas un citas balvas, ko sarūpējis Latvijas Dabas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs un apgāds „Zvaigzne ABC”. Konkursa darbi muzeja zooloģijas ekspozīcijā būs aplūkojami līdz 6. maijam.

Putnu dienu ietvaros Latvijas Dabas muzejā līdz 1. aprīlim interesentu grupas varēs pieteikties tematiskajām ekskursijām „Iepazīsti Latvijas putnus”, savukārt 4. aprīlī muzejā tiks atklāta izstāde „Gulbju dzīves noslēpumi”, kas tiks papildināta ar tāda paša nosaukuma programmu skolēniem. Gan izstāde, gan programma par gulbju dzīvi tāpat kā fotokonkursa darbi muzeja apmeklētājus priecēs līdz 6. maijam. Putnu dienu laikā savu muzeja apmeklējumu interesantāku darīt varēs arī individuālie apmeklētāji, jo nedēļas nogalēs ikviens interesents varēs individuāli aizpildīt darba lapas par putniem, mēģinot pārbaudīt savas zināšanas un atklāt kaut ko jaunu par mūsu spārnotajiem draugiem

Putnu dienu tradīcijas Latvijas Dabas muzejā ir ļoti senas un tām ir vairāk kā pusgadsimtu ilga vēsture. Šogad Putnu dienu rīkošanā muzejs sadarbojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu. Zooloģiskajā dārzā notiks dažādas putnu dienām veltītas aktivitātes un 14.-15. aprīlī – gadskārtējā putnu būrīšu darinātava „Dzeņa darbnīca”.

Fotokonkursu „Mans putns” atbalsta apgāds „Zvaigzne ABC”.

Sīkāka informācija par putnu dienu pasākumiem, ieejas biļešu cenām, norises laikiem un pasākumu programmu muzejā pa tālruni: 6 7356025.

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr.:6 7356025, 2 630095

14, 2007, 20:40Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->
kuršs meža putns pavasarī maina spalvu krāsu?
:-1
14, 2007, 17:08sauļuks 51
* Answers and Comments ->

AAAAAAAA atradu
15, 2007, 20:50sauļuks 51

Un citiem atbildi nevari pateikt?
18, 2007, 11:56Peecis

vo vo!pasaki
25, 2007, 19:20milanchix
vai varat atbildet uz jautajumu:Ja tieši pirms mēneša bija ‘vasaris’ un tieši pēc mēneša būs ‘balandis’, tad pēc pusgada būs:Sausis
Liepa
Rugsējis
Lapkritis
14, 2007, 14:47georgijs lebedevs
* Answers and Comments ->

Ak kā man patika kādreiz braukājot pa Lietuvu lasīt , ka Spalim atkal kārtējā jubileja pienākusi ;)

Mēnešu nosaukumi tie ir Lietuviešu valodā:


Lietuviešu Senies Patreiz
Latviešu Latvijā
nosaukumi lietotie nosaukumi

Sausis Ziemas mēnesis Janvāris
Vasaris Sveču mēnesis Februāris
Kovas Sērsnu mēnesis Marts
Balandis Sulu mēnesis Aprīlis
Gegužė Lapu mēnesis Maijs
Birželis Ziedu mēnesis Jūnijs
Liepa Liepu mēnesis Jūlijs
Rugjūtis Rudzu mēnesis Augusts
Rugsėjis Silu mēnesis Septembris
Spalis Zemliku mēnesis Oktobris
Lapkritis Sala mēnesis Novembris
Gruodis Vilku mēnesis Decembris

P.S. Ja Tu nezini, kas ir spalītis, izlasi šeit:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/veltnhtaarpi/#v13

14, 2007, 18:22Zirneklītis

ak re kaa tas ir!
25, 2007, 19:19milanchix

I didn't now it before... =)
16, 2007, 18:48Anny

*pašreiz Latvijā lietotie nosaukumi.
*pateicos par informāciju.
22, 2008, 2:20abc

paldies par meenessu nosaukumiem
3, 2009, 17:28vk
Continue here -» ...
kaa sauc augus kuriem nav Vadaudu?
Kaa sauc paparžu pirmdīgli?
13, 2007, 21:36Nauris
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

suunaam nav vadaudu!papardeem gan ir!par pirmdigliem gan nezinu
25, 2007, 19:18milanchix
Man vaig zivs skeletu!! Zoologija!!!
13, 2007, 19:26S.P.
* Answers and Comments ->

Pagaidi, kamēr paliek mazliet siltāks, tad nopērc /nomakšķerē zivi, novāri, aiznes uz mežu, sameklē skudrupūzni, noliec to blakām. Cerams ka skudras tev attīrīs zivs skeletu no miesas.
14, 2007, 18:28Zirneklītis

Ievietots izlabots un papildināts „Biežāk sastopamie ķērpji tiem raksturīgos biotopos”
13, 2007, 9:57Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/kerpju_pasaule/
Answers and Comments ->
Sveiki Arvīda kungs!
Runājot par tām sēņu vabolēm,mani interesē tās sugas ,kas barojas ar augļķermeņiem.Man vispār vajadzīgs šo sugu apraksts....
12, 2007, 20:47Martiness
Answers and Comments ->
KĀ SAUC PUTNUS,KAS ZIEMĀ NEAIZLIDO ,BET ZIEMO lATVIJĀ
11, 2007, 19:56VITA EGLĪTE
* Answers and Comments ->

Tie putni, kas šeit ligzdo un ziemu šeit paliek ir nometnieki. To, vai putns ir vai nav nometnieks, nosaka netikai putna suga, bet arī putna vecums, dzimums, laika apstākļi un barības pieejamība. Daži piemēri. Parasti meža pīles Latvijā ir gājputni, bet tās, kas pluņčājas pa Rīgas kanālu, ir kļuvušas par nometniecēm. No Latvijas gavenokārt aizceļo lielās zīles jaunuļi un mātītes, bet tēviņi paliek.
12, 2007, 9:14Zirneklītis

Par sliņķiem viņus sauc!
12, 2007, 14:09Ģederts

Tie ir mājputni.
13, 2007, 7:34Pēterītis
vai jūs lūdzu varētu pateikt cik gadus dzīvo vārna?=)
11, 2007, 11:23kristīne
* Answers and Comments ->

12, 2007, 9:48Zirneklītis

varna var nodzivot vismaz 8 gadus pec skola macita ir ari varna kas var nodzivot 10gaus bet tas ir retums var ari mazak!
7, 2010, 19:17agija
eguciss4 at inbox.lv
10, 2007, 8:08Zirneklītis
Answers and Comments ->
lūdzu pasakiet kas ir sēgsēkļi?man ļoti noderēs jeb kura informācija par šo vārdu!lūdzu palīdziet!
8, 2007, 17:25baiba
* Answers and Comments ->

Sēklaugus (Spermatophyta) iedala kailsēkļos (Pinophyta) un segsēkļos (ziedaugos) (Magnoliophyta).
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml
9, 2007, 13:07Zirneklītis

taatad:
segseklus sauc ari par ziedaugiem.vairaak nekaa puse no pasaulee zinaamajaam auga sugaam ir segseekli-apm. 300 tukst.sugu.Un visiem ir kopiiga paziime zieds!no zieda veidojas augli un seeklas.taapeec arii segseeklus sauc par ziedaugiem.Segseekli ir gan lakstaugi gan koki, gan krumi,liaanas.tie var buut gan viengadiigi gan divgadiigi gan daudzgadiigi.dziives ilgums var buut no 2nedelam liidz tuukstosiem gadu!!!
Tiem ir labi attiistiiti visi auga organi.
Peec uzbuuves stumbri ir koksnaini un lakstaini.tapeec arii sauc par kokaugiem vai lakstaugiem.stumbrus iedalot peec augsanas veida un virziena tie ir staavi,vijigi, kaapeleejosi, staavi sazaroti, pacili un loznaajosi.
zieds ir segseeklu vairosanaas orgaans.
Gametofiits beidz eksisteet kopaa ar olsunas apauglosanos.
segseeklu loma ir milziiga un gruuti noveerteejama.ziedaugi paliidz uztureet skaabekla saturu atmosfeera,galvenais paartikas avots u.c
25, 2007, 19:11milanchix
Zemesgliemeži - tie ir tie paši sauszemes gliemeži vai atsevišķa suga?
8, 2007, 13:46Ginta
* Answers and Comments ->

Ir gan tie paši. Vārds sauszeme nevienam gliemezim tā īsti nepiestāv, jo gliemeži mīl mitru zemi nevis sausu. Sauszeme drīzāk būtu lietojams, lai pretstatītu šos gliemežus ūdenī mītošiem gliemežiem. Valodnieki parasti iesaka censties saīsināt nosaukumus, tātad runa ir par gliemežiem, kuri dzīvo uz zemes nevis ūdenī, cenzdamies izvēlēties gan mitrākas, gan vidēji mitras vietas, gan nosacīti mitras vietas ūdenskrātuvju krastos.
8, 2007, 14:05Mudīte
Lūdzu uzrakstiet kaut ko par platlapju mežiem...
7, 2007, 22:33Kristīna
Answers and Comments ->
Man ir 10 gadu vecs, no sēkliņas izaudzēts, apelsīna kociņš. Šoziem viņam nezkāpēc nobira visas lapas.Zari liekas sausi.Bet ir dzīvības pazīmes pie pamatnes. Kā glābt ??!!
7, 2007, 16:02Dace
Answers and Comments ->
kāpēc papardēm nav ziedu?
7, 2007, 13:58liene
* Answers and Comments ->

paparzaugu sen4i ir bijushi milzu koki!!
25, 2007, 18:53milanchix

Vienreiz gadā jau ir ;)

Papardes nav ziedaugi, tās vairojas ar sporām. Ja Milanchix ar milzu kokiem domā kokveida papardes, tad viņam tik daudz taisnības, ka, tiešām, bija reiz kokveida paparžu audzes uz Zemes biezu biezās, bet tas nu gan nenosaka, vai kādam augam ir vai nav ziedi. Siltajās zemēs kokveida papardes ir izdzīvojušas līdz mūsdienām.

2, 2007, 13:04Zirneklītis
kas ir daugavas lilija? kā tā izskatās?
7, 2007, 13:45Ilze
* Answers and Comments ->

Martagonlilija (Daugavas lilija) (Lilium martagon) ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&b=Lilium_martagon&k=Seklaugi/liliju/&M=1
4, 2007, 0:21Zirneklītis
kādi ir liliju selekcujas darba posmi?
7, 2007, 13:42Ilzux
Answers and Comments ->
minu krustvārdu mīlu un man prasa tauriņzīžu dzimtas augus nekas vairāk nav paskaidrots vārds sastāv no 7 burtiem un beidzaser burtiem(_ _ _ _ ī _ as) lūdz palīdziet
7, 2007, 12:13silvija
Answers and Comments ->
kas ir muskuss?
7, 2007, 12:06silvija
* Answers and Comments ->

Labdien Silvija!
Muskuss ir garšviela no muskusrieksta.
13, 2009, 10:33Aigars

Ne tikai ;) :
muskuss (mošuss) [lat. muscus] ir sarežģīta sastāva smaržviela, ko iegūst no augiem un dažu dzīvnieku (muskusbriežu, muskusvērša) sēkliniekiem, arī ķīmiskā ceļā.”
Zinatnes un Tehnoloģijas vārdnīca, Norden AB, 2001.
13, 2009, 13:36Zirneklītis

un ir nevis mošusrieksts, bet muskatrieksts.
13, 2009, 13:42es

Aigars, droši vien, pajokojās. No muskatrieksta (Myristica fragrans) neiegūst muskusu, bet gan izmanto kā garšvielu. Angliski šo augu sauc par nutmeg. Muskusu angliski sauc par musk.
13, 2009, 14:09Zirneklītis
kādi augi mežā aug ziemaa??? un kaapeec augi ziemaa neaug?
6, 2007, 18:09tiina
* Answers and Comments ->

Tad ko tad tie augi tur dara - aug vai neaug? Ar otro jautājumu Tu noliedz pati savu pirmo jautājumu :( .
6, 2007, 18:20Zirneklītis

Nu redz', TIINA pirmajā gadījumā ar "aug" saprot "ir sastopami", "ir redzami", bet otrajā gadījumā - tiešām "aug", t.i., kāpēc tie neaug lielāki. Es teiktu, ka ziemā mežā "aug" tie paši augi, kas vasarā, bet "neaug" viņi tāpēc, ka nav piemēroti apstākļi. Tie ir miera periodā.
6, 2007, 20:10Ģederts

ja ar "aug ziemā" domāts "ir",
tad ziemā ir daudzgadīgie augi. no tiem "redzamākie" ir kokaugi, sūnas utt.
6, 2007, 20:22Vija

Nu, mežā viengadīgie augi jau vispār nav īpaši pamanāmi...
(Tas augstāk bez paraksta bija mans arī)
7, 2007, 7:26Ģederts
Sveiki!
Kādas mikroskopiskās, Indīgās un cepurīšu sēnes ir sastopamas Latvijā?
Paldies!!
6, 2007, 17:33Kristīne
* Answers and Comments ->

Cepurīšu sēnes var būt un var nebūt indīgas, tāpat mikroskopiskās. Tad kas tevi interesē – indīgas cepurīšu sēnes, jebšu mikroskopiskas indīgas cepurīšu sēnes ;)

Par sēnēm var palasīties šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/

6, 2007, 18:24Zirneklītis

Cepurīšu sēnes (bet ne pilnīgi visas, kas pēdējos gados konstatētas Latvijā): http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Indīgas makroskopiskās sēnes (ne visas): http://www.liis.lv/indigie/senes_saturs.htm
Par mikroskopiskām un makroskopiskām sēnēm - tas ir tikai ļoti nosacīts jēdziens. Tā sēnes nopietni netiek iedalītas.
Indīgas mikroskopiskas sēnes, iespējams, ir ļoti daudz (nezinu, vai kāds tās visas ir licis uz zoba =)) !
10, 2007, 22:33Zanda
gribētu,lai dārzā aug ēdamas sēnes-ko man darīt?
vēl'-manā dārzā ir daudz skudras un kurmju rakumi-kā no tiem atbrīvoties?
6, 2007, 16:30dzintra
* Answers and Comments ->

Tur, kur gribi lai aug ēdamas sēnes, neber minerālmēslus. Un lai tuvumā nav autoceļi, vai kādas citas piesārņotas vietas.
Ja vēlies audzēt dažādu sugu bekas, tad Tava dārza teritorijā jābūt atbilstošiem kokiem, kas veidotu simbiozi jeb mikorizu ar to beku sugu, ko vēlies audzēt.
Egļu baravikas (Boletus edulis) - eglēm,
Dažādas bērzubekas (Leccinum spp.) - bērziem,
Parastās sviestabekas (Suillus luteus)- priedēm, eglēm,
Graudainās sviestabekas (Suillus granulatus) - priedēm,
Parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum) - apsēm,
Dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle) - bērziem, eglēm,
utt.
Var audzēt arī dažādas ēdamas atmatenes jeb šampinjonus, kurām nav nepieciešami koki, bet gan komposts, kā tīruma atmateni (Agaricus arvensis) un lauka atmateni (Agaricus campestris). Tad vēl var audzēt tādas sēnes kā celmenes, kuras gan ir labi jāpazīst, jo savvaļā aug arī indīgas sēnes uz celmiem. Labas ir parastās celmenes (Armillaria mellea), neīstās celmenes jeb mainīgās pacelmenes (Kuehneromyces mutabilis), kā arī var audzēt veikalā nopērkamās austersēnes jeb austeru sānauses (Pleurotus ostreatus).
Neiesaku audzēt bisītes jeb murķeļus (Gyromitra spp.), jo tās tomēr ir indīgas, lai gan tautā par spīti iecienītas.
Kā audzēt?
Vecas, nobriedušas sēnes aplej ar lietusūdeni, ļauj nostāvēties, tad šķidrumu nokāš, lai tajā nokļūtu sēņu sporas (tās atrodas sēņu stobriņos vai lapiņās). Uzirdina augsni (mikorizas sēnēm - koka tuvumā)un tad ielej bedrītē ūdeni ar sēņu sporām (kuras ar neapbruņotu aci nesaskatīsi). Uztraus virsū nedaudz augsnes un zemsedzi, ik pa laikam nedaudz aplej, ja ir sauss, bet ne ļoti!
Sēnes, kas aug uz celmiem. Paņem vecu koka bluķi, dažas dienas paturi dīķī, izvelc ārā, izurb caurumus bluķī, ielej sporas vai iestūķē jau izaudzēto (to var nopirkt austersēņu gadījumā) micēliju, aiztaisi ciet caurumus, turi visu laiku bluķi mitru, neļauj dikti izžūt, ja tas ir jauns. Gaidi ražu (visdrīzāk nākamajā gadā vai mazliet ilgāk).
Par kurmjiem un skudrām prasi padomu dzīvnieku sadaļā, šeit ir sēņu lietas!
10, 2007, 22:18Zanda
labdien:) mani sauc liene... man ir 10 gadi un man maajaas ir zakkis ko mees atradaam divainaa veidaa!!! kaadu riitu es ar manu teeti gaajaam uz massiinu lai brauktu uz skolu un araa bija burriitis un tupeeja zakkiitis tam blakus! mees vinnu panneemaaam, aizvedaam pie aarsta. mees smeerejam vinnjam ziedes! tagat vinnjsss ir vesels. gribeeju jautaat- kaa var noteikt kaads peec sskkiirnes vviinnjss ir? luudzu atbildiet!un kaa tos kopt?
5, 2007, 18:39Liene
* Answers and Comments ->

Domāju, ka Tev ir trusis nevis zaķis. Tie ir dažādi dzīvnieki. Trušu šķirnes var apskatīties šeit:
http://www.skirnestrusis.lv/skirnes.html
5, 2007, 20:35Zirneklītis

Par trušu kopšanu var palasīties šeit:
http://www.petnet.lv/dino/trushi00.html
5, 2007, 20:41Zirneklītis

You Have a great web site!
3, 2007, 7:53yahoobot
http://Axelrrl@gmail.com

You Have a great web site!
3, 2007, 7:53yahoobot
http://Axelrrl@gmail.com
Varat man lūdzu izpalīdzēt?
Man vajaga domu karti par abinieku nozīmi dabā un cilvēku dzīvē.
Piem: Vardes: izķer kaitēkļus, lieto uztrurā u.tt.
Lūdzu palīdzat man papildināt, kāds labums ir no vardēm, krupjiem un pārējiem abiniekiem!
5, 2007, 17:55Kristīne Eglīte
* Answers and Comments ->

Tiek apgalvots, ka 100 vardes uz vienu hektāru aramzemes vasaras periodā iznīcina vairāk nekā 100 000 kaitēkļus. Ar abinieku olām un kurkuļiem barojas dažādas zivisun ūdensputni. Abinieki ir arī ūdeļu, sesku un ūderu barība. Salamandras un varžu kājiņas lieto pārtikā. ASV audzē vēršvardes, kuru kājiņas ēd cilvēks, bet pārējo izmanto lopbarībai. Vardes un aksolotus izmanto laboratoriskos pētījumos. Zaļās vardes ēd zivju mazuļus, kaitējot dīķsaimniecībām. Abinieki ir dažu parazītisko tārpu starpsaimnieki, ar kuriem invadējas putni un kažokzvēri.
12, 2007, 8:48Meringija

Hi, nice site!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelwdb@gmail.com
5, 2007, 11:48Zirneklītis
Answers and Comments ->
Sveiki, man vajadzetu kadu 7 udensputnu aprakstus - bildes nevajag :( Ludzu palidziet atrast
4, 2007, 18:41Mittz
* Answers and Comments ->

5, 2007, 7:28Zirneklītis
Kopā ar Dabas muzeju un citiem labvēļiem, ir izsludināts lietišķās mākslas konkursiņš, kur "jāuztaisa" kāds Latvijas taurenis vai margrietiņas. Konkursa nolikumu meklēt http://www.ikauseklis.lv
3, 2007, 17:40Dace
* Answers and Comments ->

Ņemot vērā, ka nolikums tur tiešām jāmeklē un nav viņš pieejams kā HTML dokuments, atļāvos šeit ievietot nolikumu kopsavilkumu. Pilns tekstu, kurā ir virāk izskaidrots par darbu noformēšanu, skatiet Bērnu un jauniešu centrs «IK Auseklis» mājas lapā.

Rīgas pilsētas Lietišķās mākslas konkurss „Daba mums apkārt. Pļava 2.”


Konkursa mērķis:

Ieinteresēt bērnus un skolēnus izzināt un pētīt dabu, vienlaicīgi veidojot saudzīgu attieksmi pret to.

Tēma – Latvijā sastopamie taureņi un pļavu puķes – margrietiņas.

Konkursa uzdevumi:

  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par apkārtējo vidi.
  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par floru un faunu Latvijas pļavās.
  • Veicināt bērnu un jauniešu saudzīgu attieksmi pret pļavā mītošo dzīvo radību, īpaši pavasarī – kūlas dedzināšanas laikā!!
  • Rosināt bērnus un jauniešus veidot radošus darbus – attēlojot apkārtējo vidi „ļoti lielā palielinājumā”.

Konkursa organizācija:

BJC „IK Auseklis”, sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri, Latvijas Dabas muzeju, Rīgas zoodārzu, Latvijas Zaļais punktu, Radošo darbu galeriju un Rīgas 100.vidusskolu.

Konkursa dalībnieki:

Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu un interešu izglītības iestāžu audzēkņi.

Konkursa norise:

Bērni un jaunieši apmeklē Latvijas Dabas muzeju, pēta literatūru un citus pieejamos materiālus, par Latvijas pļavu floru un faunu, īpašu uzmanību pievēršot taureņiem un margrietiņām. Iesakām apmeklēt interneta adresi
http.://latvijas.daba.lv/dzīvnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi.

Kopā ar pedagogu vai pedagoga klātbūtnē, konkursa dalībnieki veido (vēlams telpisku) „objektu” – margrietiņas un Latvijā sastopamos taureņus „ļoti lielā palielinājumā” jebkurā materiālā (no koka, metāla, māla, u.c. materiāliem, var izmantot arī otreizējās pārstrādes materiālus) vai tos „attēlojotjebkurā tekstiltehnikā (šujot, izšujot, aplicējot, tamborējot, adot, batikojot, zīmējot uz zīda, tekstilmozaikā, filcējot, un citās modernajās tehnikās).

Darbus iesniedz 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Darbu vērtēšana un izstādes iekārtošana līdz 30.martam.

Izstādes atklāšana 4.aprīlī plkst.16.00.

Izstāde ilgst līdz 30. aprīlim, kad darbi jāizņem no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konkursa izvērtēšna:

  • 3 (6) vietas pirmsskolas vecumposmā (5 līdz 7gadiem);
  • 3 (6) vietas sākumskolas vecumposmā (7 līdz 11 gadiem);
  • 3 (6) vietas pamatskolas vecumposmā (12 līdz 16 gadiem);
  • 3 (6) vietas vidusskolas vecumposmā un jauniešiem (17 līdz 21 gadiem).

Konkursa vērtēšnas kritēriji:

  • Margrietiņas vai Latvijas taureņa „pietuvinātākā” kopija.
  • „Objekta” vai „attēlojuma” ideja un realizācija.
  • Rokdarbu tehnikas sarežģītības pakāpe un/vai kvalitāte.

Konkursa darbu iesniegšanas kārtība:

Darbus iesniedz Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu vai interešu izglītības iestāžu pedagogi, audzēkņi vai viņu vecāki 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

5, 2007, 9:48Zirneklītis
http://www.ikauseklis.lv/ika.htm
Kada nozime auga dzive ir vasas parveidnem?
3, 2007, 13:14Elina
* Answers and Comments ->

Liela, dažiem augiem pat ļoti liela.
6, 2007, 17:18Niekalbis
Februārī man uzdāvināja orhideju 'Starclass nobile', tā skaisti ziedēja, bet nu jau skaistums ir beidzies... nekur i-netā nespēju rast info par šī kaprīzā zieda kopšanu- kā laistīt, mēslot, pārstādīt...būšu pateicīga par jebkādu info... =)
2, 2007, 20:07Dace
dace_petersone at yahoo.com
* Answers and Comments ->

Vāji meklējāt... Es atradu 365 lapas. Viena krieviski, ar linkiem utt.:
http://flowers.bitrix.ru/forum/read.php?FID=14&TID=26731&PAGEN_1=1
Par orhidejām vispār ir vēl viens liels forums:
http://www.flowersweb.info/forum/list.php?PAGEN_1=1&FID=14#nav_start
Saprotu tā, ka pārstādīšana NAV ieteicama, jo nepieciešams īpašs substrāts
(nevis augsne).
2, 2007, 21:05Ģederts

Labdien! Liels paldies par palīdzību! =)
14, 2007, 20:35Dace
kā sauc organismu kura dzīvībai nepieciešams nesaistīts skābeklis?
2, 2007, 11:50silvija
* Answers and Comments ->

Skābeklis (O2) nepieciešams aerobajiem organismiem.
2, 2007, 11:55V.

Īsti nesaprotu šo jautājumu... Vai tad kādiem organismiem nepieciešams
"saistītais" skābeklis, tas ir, pretstatā atmosfērā esošajam brīvajam skābeklim? Ja
ir runa par skābekļa atkarību, tad tādi organismi, kuriem tas nepieciešams
(pielāgojušies dzīvei skābekļa atmosfērā) ir AEORBI. Pretstatā anaerobiem,
kuriem nevajag skābekli vai tas ir pat kaitīgs.
2, 2007, 11:56Ģederts

A E R O B I
protams
2, 2007, 16:26Ģederts
Kad es varēšu redzēt attēlus ar dzīvniekiem utt.
1, 2007, 15:58Dainis
dainism at mits.lv
Answers and Comments ->
kur vareetu sameklēt par indīgo augu sastāvu? plz =)
1, 2007, 14:19katy
* Answers and Comments ->

Kornela Universitātes mājas lapa:
http://www.ansci.cornell.edu/plants/
Tur ir arī norādes uz citām lapām. bet vispār jau indīgajiem augiem sastāvs ir
tāds pats, kā neindīgajiem, atšķirība ir tikai tajā, ka ir daži savienojumi, kuri ir
indīgi...
=)
2, 2007, 7:56Ģederts
Kādi ir ievērojamākie liliju selekcionāri Latvijā,
kādi ir viņu panākumi,
kādi ir liliju selekcijas darba posmi,
cik gadu jāvelta selekcijas darbam,lai iegūtu jaunu šķirni.
Paldies par atbildēm.
1, 2007, 8:44Reinis
* Answers and Comments ->

Sīpolpuķu un gladiolu selekcijā Latvijas privātajiem selekcionāriem šodien ir lieli starptautiski panākumi. Vēsturiski visslavenākās ir Viktora Orehova lilijas ‘Saule’ un Latgales hibrīdi.
Jāpiemin mūsdienu liliju selekcionāri Jānis Vasarietis (Āzijas lilijas), Andris Krūmiņš (Tango grupa), Antra Balode (‘Sonora’), Egons Fridrihsons (‘Mežotnes Zaļziede’), Dēzija Šķimele, Ivars Zilgalvis (trompešlilijas) u.c.
Jaunas šķirnes izveidei un apstiprināšanai nepieciešami aptuveni 10 gadi.
1, 2007, 9:11Meringija

Kādā veidā selekcionāri var iegūt jaunu šķirni visādiem augiem?
25, 2007, 21:50Evija

Previous records

[2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
© BSA 8.01.00.beta
Juridiskā adrese:
    Kronvalda bulv. 4,
    Rīga, LU Bioloģijas fakultāte.

Materiālus mājas lapai iesūtīt Marutai Kusiņai
Kr. Valdemāra ielā 6,6. stāvs pa kreisi, dabaszinātņu redakcija (Rīga) vai elektroniski:
dabaszinibas@zvaigzne.lv

Domu doze (atsauksmju grāmata)

Paldies par atsaucību!