Latvijas Universitātes
Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Sākumlapa LU Bioloģijas fakultāte Jaunumi
 
Par BF
 
Studijas
 
Galerija
 
Konferences
un semināri
Studiju
materiāli
LU Raksti
Bioloģija
Olimpiāde
 
Jautā mums
 
 

Bioloģijas fakultātes vēsture


Biologu sagatavošana Latvijas Universitātē aizsākās jau pirmajos tās pastāvēšanas gados. 1919. gadā, kad atklāja Latvijas augstskolu (1922./23. akad. g. to pārdēvēja par Latvijas Universitāti), biologa izglītību varēja iegūt Matemātikas un dabazinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, kas tajā laikā atradās ēkā Puškina (tagad Kronvalda) bulvārī 4. Šīs ēkas celtniecība tika pabeigta 1901. gadā un tā tika celta pēc arhitektūras profesora J. Koha projekta H burta (ūdeņraža simbola) veidā. Ēka savlaik bija iecerēta Rīgas Politehniskā institūta Dabaszinātņu institūta korpusam un tādēļ tajā bija izveidoti ļoti labi apstākļi laboratoriju darbam.

Pirmajā mācību gadā Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē lasīja deviņus kursus: Ievadu augstākajā matemātikā, Fiziku, Ķīmiju, Kristalogrāfiju, Zooloģiju, Cilvēka anatomiju, Stādu morfoloģiju, Stādu noteikšanu un Stādu anatomiju.

Biologu pirmie docētāji bija Rīgas Politehniskā institūta un citu augstskolu absolventi. Vēlākie mācībspēki izauga no Universitātes absolventu vidus. Starp tiem jāpiemin tādi izcili docētāji kā K. Ābele, L. Āboliņš, A. Apinis, A. Dauvarte, Ā. Rēdliha, H. Skuja, O. Trauberga, A. Veģis, A. Zāmelis u.c.

Dabazinātņu nodaļas pirmajos pastāvēšanas gados zinātniskā un pedagoģiskā darbība noritēja atsevišķos institūtos: Augu morfoloģijas un sistemātikas institūts ar šādu nosaukumu darbojās kopš 1927. gada. Tas izveidojās no 1919. gadā dibinātās Botānikas laboratorijas. Zinātniskajā darbā un studentu apmācībā institūtam bija izveidojusies cieša sadarbība ar 1922. gadā nodibināto LU Botānisko dārzu. Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā veikti ļoti plaši pētījumi par Latvijas floru, izveidots Latvijas floras herbārijs. Prof. H. Skuja savāca, apstrādāja un publicēja plašus materiālus par Latvijas aļģu floru. Prof. P. Galenieks pētīja Latvijas savvaļas rozes. Prof. A. Zāmelis pētīja raskrēsliņu un silpureņu sistemātiku un izplatību, sistemātikas jautājumu risināšanai izmantojot augu krustošanas metodiku. Prof. N. Malta publicēja pārskatu par Latvijas sūnām.

Augu fizioloģijas un anatomijas institūtu izveidoja 1927. gadā, nodalot no Botānikas laboratorijas. Prof. O. Trebū vadībā institūtā pētīja augu vielu maiņu, vec.doc. M. Tauja pētīja augu audu un orgānu kultūras un fizioloģiskos procesus šūnās, privātdoc. A. Veģis strādāja augu attīstības fizioloģijas jomā, bet prof. K. Ābele veica pētījumus augu anatomijā un embrioloģijā.

Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu ar Zoofizioloģijas nodaļu izveidoja 1920. gadā. Tas atradās LU Medicīnas fakultātes ēkā Kronvalda bulv. 9. Institūta dibinātājs un direktors bija prof. N. Lebedinskis. 1927. gadā izveidoja Dzīvnieku fizioloģijas nodaļu, ko vadīja vec.doc. L. Āboliņš. Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtam piederēja arī Eksperimentālās zooloģijas stacija Zooloģiskajā dārzā Rīgā.

Sistemātiskās zooloģijas institūts savu nosaukumu ieguva 1923. gadā, pārdēvējot 1920. gadā dibināto Zooloģijas kabinetu. 1924. gadā pie institūta izveidoja Hidrobioloģisko staciju, bet 1925. gadā Latvijas Ornitoloģijas centrāli. Hidrobioloģijas stacija veica ūdens temperatūras un sāļuma mērījumus Baltijas jūrā, kā arī plašus hidrobioloģiskos un botāniskos pētījumus Latvijas ezeros.

Universitātes pastāvēšanas sākumā mikrobiologus gatavoja LU Lauksaimniecības fakultātes Mikrobioloģijas institūtā. Institūta pārziņā vēlāk atradās Latvijas Serumstacija Kleistos. Klausīties mikrobioloģijas priekšmetus un specializēties mikrobioloģijā varēja arī Dabaszinātņu nodaļas studenti.

Divdesmito gadu otrajā pusē visi institūti pārcēlās uz ēku Alberta ielā 10.

Politiskās varas maiņas valstī 1940. un 1941. gadā un Otrā pasaules karš ienesa daļēju studiju pārtraukumu un reoganizāciju Universitātē. Šai laikā mainījās gan Universtitātes struktūra un organizācija, gan arī notika daļēja docētāju maiņa. Daudzi mācībspēki emigrēja uz ārzemēm, tai skaitā arī vairāki no biologu vidus (prof. K. Ābele, prof. N. Malta, prof. H. Skuja, priv. doc. A. Veģis, asist. A. Melderis, asist. H. Ledus u. c.).

Reorganizācija negāja secen arī Matemātikas un dabaszinātņu fakultātei, ko 1940. gada septembrī sadalīja divās fakultātēs – Fizikas un matemātikas fakultātē un Dabaszinātņu fakultātē. Vēlāk Dabaszinātņu fakultāti pārdēvēja par Bioloģijas un augsnes zinību fakultāti, bet kopš 1953. gada par Bioloģijas fakultāti.

Padomju varas gados turpinājās biologu sagatavošana. Kopš 1964. gada sāka uzņemt studentus divās plūsmās: latviešu un krievu. Fakultātē noritēja aktīva pašdarbība un sabiedriskā dzīve. Studenti guva labus rezultātus zinātniski pētnieciskajā darbā, mācību darbā fakultāte allaž ieņēma vadošās vietas Universitātes mērogā. Fakultātei izveidojās laba sadarbība ar zinātniski pētnieciskajiem centriem citur Padomju Savienībā, kā arī Vācijas Dekokrātiskajā Republikā un Čehoslovākijā, uz kurieni tika rīkotas arī mācību prakses.

1982./83. akad. g. Bioloģijas fakultāte pārcēlās uz ēku Kronvalda bulv. 4, kur sākotnēji notika biologu sagatavošana.

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1990. gadā Universitātē aizsākās jauna bioloģijas studiju reorganizācija. Notika pāreja no kursu sistēmas uz programmu sistēmu, tika ieviesti 2 akadēmiskie grādi - bakalaura un maģistra. 1994. gadā biologu izlaidumā diplomus saņēma gan biologi ar piecgadīgo akadēmisko izglītību, gan pirmie bioloģijas bakalauri, kuru studiju ilgums bija četri gadi.

Šai laikā tika uzsākta Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu integrācija Universitātē, kuras paspārnē pārgāja Molekulārās bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas institūts un Bioloģijas institūts, vēlāk arī citi zinātniski pētnieciskie centri, kuros zinātnisko darbu veic biologi.

1995. gadā Eiropas Savienības Izglītības attīstības fonda programmas TEMPUS konkursā uzvarēja Bioloģijas fakultātes iesniegtais projekts. Tas ļāva fakultātei kopā ar četriem LU zinātniskajiem institūtiem – Bioloģijas institūtu, Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Hidroekoloģijas institūtu un Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu, trīs gadu laikā saņemt 410 000 ECU lielu finansējumu studiju programmu modernizēšanai.

Šobrīd fakultātē ir septiņas katedras: Augu fizioloģijas, Botānikas un ekoloģijas, Molekulārās bioloģijas (bioķīmijas), Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas, Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas un Hidrobioloģijas katedra. Zinātniskā un pedagoģiskā darbība notiek sadarbojoties gan ar laboratorijām, institūtiem un zinātniskiem centriem Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Bioloģijas fakultāte ir viena no mazākajām LU fakultātēm, kurā studējošo skaits patlban ir virs 300, bet akadēmiskais personāls – 31.


Lapas adrese: priede.bf.lu.lv/parbf/vesture/veesture.shtml

BF vēsture

Tradīcijas

Studentu pašpārvalde

Katedras

Fakultātes dome

Citas struktūrvienības

BF koris «DeCoro»

Prakses bāze Kolkā

Filmas un bukleti

Kontakti

Tālruņi

Kā mūs atrast

Sākumlapa LU LUIS Daba Dabas dati Noderīgas norādes Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Pēdējās izmaiņas
2014.08.20 – 14:27
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS BF serveri Dabas dati Noderīgas adreses Meklē Raksti mums
veesture.shtml pēdējās izmaiņas: 2014.08.20 – 14:27
© 2007. – 2017. LU Bf