Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte

• 1919. – 1923.; 1925. – 1927.; 1932. – 1933. – dekāns prof. Edgars Lejnieks.
• 1923. – 1925.; 1928. – 1930.; 1933. – 1935. – dekāns prof. Nikolajs Malta.
• 1927. – 1928. – dekāns prof. Reinholds Putniņš.
• 1930. – 1932.; 1936. – 1938. – dekāns vec.doc. Fricis Gulbis.
• 1935. – 1936. – dekāns vec.doc. Arnolds Liberts.
• 1938. – 1939. – dekāns vec.doc. Leo Āboliņš.
• 1940. gadā no Dabaszinātņu fakultāte sadalās divās fakultātēs: Fizikas un matemātikas fakultātē, par kuras dekānu kļūst prof. Fricis Gulbis un Dabaszinātņu fakultātē, par kuras dekānu kļūst prof. Kārlis Ābele.

Bioloģijas fakultāte

• 1944. – 1950. – dekāns prof. Pauls Galenieks:
  • no Dabaszinātņu fakultātes atdalās Bioloģijas fakultāte;
  • atjauno mācību procesu, izveido fakultātes struktūru;
  • 1949./50. mācību gadā Bioloģijas fakultāte uz vienu mācību gadu tiek pārveidota un saukta par Bioloģijas un augsnes fakultāti.
• 1950. – 1960. – dekāne doc. Marta Aizupiete:
  • organizē un aktivē komjaunatnes organizāciju;
  • fakultātē notiek masveida pašdarbība;
  • fakultātē darbojas jauktais koris, deju kolektīvs, studentu zinātniskās biedrības;
  • mācību prakses tiek organizētas ārpus Latvijas;
  • tiek atjaunots mācību spēku sastāvs:
    • 1950. gadā N. Kalna (Sloka);
    • 1952. gadā R. Līdaka (Eglīte);
    • 1953. gadā V. Eglīte;
    • 1954. gadā E. Vimba, R. Ozoliņa;
    • 1955. gadā G. Ābele, Dž. Fišere;
    • 1958. gadā pievieno Pedagoģijas institūta Dabaszinātņu fakultāte, no kuras uz Bioloģijas fakultāti pārnāk vairāki pasniedzēji: F. Ceplis, V. Bodniece, A. Piterāns, A. Apinis, E. Lange, R. Būmanis, V. Egle, E. Ozoliņa.
• 1960. – 1965. – dekāne doc. Rita Eglīte:
  • sāk uzņemt studentus divās plūsmās: latviešu un krievu (1964. – 1992.);
  • 1964. gadā no fakultātes atdalās Ķīmijas katedra, un izveidojas jauna – Ķīmijas fakultāte, kuru praktiski noorganizēja doc. G. Slaidiņš;
  • rektors J. Jurgens piešķir štata vietas Zooloģijas muzejam;
  • fakultātē atklāj vakara nodaļu;
  • turpinās tālās prakses ārpus Latvijas;
  • 1962. gadā par asistentu pieņem V. Egli, kurš vēlāk kļūst par ilggadēju fakultātes dekānu;
  • fakultāte visās Universitātes dzīves sfērās ieņem vadošās vietas – mācību darbā, zinātniskajā darbā, sabiedriskās dzīves aktivitātēs.
• 1965. – 1969. – dekāns prof. Rihards Kondratovičs:
  • fakultātes ēkā Friča Gaiļa (tagad Alberta) ielā 10 veikts kapitālais remonts (1965. – 1966.): likvidētas 50 krāsnis, ierīkota gāzes apkure. Remonts notiek nepārtraucot mācības;
  • 1969. gadā noorganizēts pirmais biologu salidojums sakarā ar Universitātes 50 gadu jubileju;
  • zeļ pašdarbība, aktīva sabiedriskā dzīve, uzvaras starp fakultātēm dažādās jomās;
  • nodibināti sakari ar Vācijas Demokrātisko Republiku – Rostokas Universitāti;
  • turpinās tālās prakses, sadarbībā ar zinātnisko darbu tēmām organizētas ekskursijas pa visu plašo Padomju Savienību;
  • līdz 1968./69. mācību gadam pastāv vakara nodaļa.
• 1969. – 1974 .g. – dekāns doc. Edgars Vimba:
  • mācību darbā fakultāte saglabā vadošās vietas Universitātē;
  • studenti gūst labus rezultātus zinātniski pētnieciskajā darbā;
  • labi panākumi Universitātes sportā.
• 1974. – 1997. – dekāns doc. Vilnis Egle
  • fakultātes ēkā F. Gaiļa ielā 10 ierīkota kafejnīca;
  • sāk uzņemt atsevišķu pedagogu grupu;
  • 1982./83. akadēmiskajā gadā notiek pārcel­ša­nās uz citu ēku Kronvalda bulv. 4;
  • fakultātes ēkai pieslēdz pilsētas apkuri;
  • dažādi konkursi starp fakultātes katedrām;
  • sociālistiskajā sacensībā fakultāte gūst uzvaru Universitātes mērogā;
  • pāreja no kursus sistēmas uz programmu sistēmu;
  • ieviesti 2 akadēmiskie grādi: bakalaura un maģistra (1994. gadā pirmais bakalauru izlaidums);
  • pāreja uz 6 mācību gadiem: 4 gadi bakalaura studijām un 2 gadi maģistra studijām;
  • izveidota profesionālā programma bioloģijas un ķīmijas skolotāju sagatavošanā;
  • veidotas katedru filiāles Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) institūtos;
  • sākas LZA institūtu integrācija Universitātē;
  • sāk darboties Habilitācijas un promocijas padome; visi Latvijas biologi nostrificējas.
• 1997. – 2000. – dekāns prof. Indriķis Muižnieks:
  • Universitātes paspārnē pāriet Molekulārās bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas institūts; Bioloģijas institūts;
  • fakultāte saņem Eiropas finansējumu bioloģijas studiju reorganizācijai;
  • fakultāte atgriežas pie 5 studiju gadiem: vienlaicīgi studijas notiek pēc modeļa 3+2 un 4+1 (3 gadi bakalaura studijām un 2 gadi maģistra studijām, kā arī 4 gadi bakalaura studijām un 1 gads maģistra studijām).
• 2001. – 2010. – dekāns asoc. prof. Uldis Kondratovičs:
  • 2001. gada 19. maijs – BF visu laiku absolventu un darbinieku salidojums;
  • pilnīga pāreja uz 5 gadu akadēmiskajām studijām – 3 gadi bakalaura un 2 gadi maģistra studiju programmās;
  • apkures un sakaru sistēmu attīstība Kronvalda bulvārī 4;
  • Hidrobioloģijas katedras dibināšana;
  • BF infrastruktūras attīstība – lielo klausītavu (1., 5., 6., 252.) remonts. IT infrastruktūras uzlabošana;
  • BF lauka prakšu bāzes attīstība, Kolkas Vecā skolas remonts un labiekārtošana;
  • ES finansējuma piesaiste pamatstudiju laboratoriju izveidē; remontdarbi notiek, nepārtraucot studijas;
  • 2011. gada 14. maijs – BF visu laiku absolventu, darbinieku un studentu salidojums.
• No 2010. – dekāns vad. pētnieks Nils Rostoks
  • Fakultātes mācību, zinātniski pētnieciskās un saimnieciskās dzīves organizēšanā vienmēr ir bijusi nozīmīga dekanāta kolektīva darbība. Tā arī nav nejaušība, ka dekanāta darbinieki Bioloģijas fakultātē galvenokārt ir nākuši no fakultātes absolventu vidus. Kas gan cits, ja ne paši biologi, vislabāk zinās, kā organizēt fakultātes dzīvi.