Man sirdī tagad ultrakarstas jūtas vanda,
Kopš Tevi redzēju pie profesora Stranda.
Kā Convallaria majalis zieds Tu esi
Un katrā hromosomā pievilcību nesi.

Tu Picea excelsa baltā sniega laukā,
Tu Vanda tricolor uz galda kristāltraukā;
Kā Cuculus canorus balss Tev dzidri skan
Un ossa cranii, no tiem pat reibt sāk man.

Tu Homo sapiens no tā tipa Vertebrata,
Man redzes maņu orgāni tik tevi skata.
Starp mums es jūtu it kā ciešu plazmodesmu
Un es Tavs satelīts jeb trabants mūžam esmu.