Katedras vadītājs: Dr. biol., docents Ivars Druvietis

Hidrobioloģijas katedra par saviem pirmsākumiem uzskata 1924. gadu, kad pie Sistemātiskās Zooloģijas institūta uz bijušās Zemkopības ministrijas hidrobioloģijas laboratorijas bāzes tika izveidota LU Hidrobioloģiskā stacija.

Par stacijas direktoru kļuva no Vācijas uzaicinātais norvēģu izcelsmes zooloģijas profesors Embriks Strands. Savas pastāvēšanas 20 gados Hidrobioloģiskās stacijas darbinieki veica regulārus hidrogrāfiskos un hidroekoloģiskos pētījumus Baltijas jūrā (tai skaitā Rīgas līcī), kā arī Latvijas saldūdeņos (galvenokārt ezeros).

LU Hidrobioloģiskajā stacijā zinātniskos pētījumus veica tādi ievērojami zinātnieki kā Bruno Bērziņš, Nikolajs Sizovs un Viktors Ozoliņš. Jāatzīmē, ka 1929. gadā Viktoru Ozoliņu iecē­la par Teorētiskās un pielietojamās limnoloģijas starptautiskās savienības pārstāvi Latvijā. No 1925. līdz 1934. gadam viņa tiešā vadībā tika organizēta Usmas un tam tuvāko ezeru izpēte, kas galvenokārt tika orientēta hidrobioloģijas un ezeru morfometrijas, kā arī zivju bioloģijas virzie­nā. Pēc V. Ozoliņa pāragrās nāves 1937. gadā, viņa vietā stājās hidrobiologs Bruno Bērziņš, veicot planktona pētījumus. Nepieciešams atzīmēt arī pasaulslavenā fikologa Heinriha Skujas iegul­dī­jumu Latvijas ūdeņu aļģu floras pētījumos. Hidrobioloģijas stacijā tika veikti regulāri novērojumi datus regulāri publicējot LU Sistemātiskās zooloģijas institūta žurnālā „Folia Zoolo­gica et Hydrobiologica”. 1944. gadā profesori B. Bērziņš un H. Skuja emigrēja uz Zviedriju, darbu turpinot Limnoloģijas institūtā Lundā un Upsalas universitātē, gūstot plašu starptautisku atzinību. Diemžēl pēc otrā pasaules kara LU Hidrobioloģiskā stacija darbību neatjaunoja.

Līdz 2004. gadam mācību un zinātniskais darbs, kas saistīts ar iekšējo ūdeņu un jūru izpēti tika veikts pie Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras, kā arī pie Botānikas un ekoloģijas katedras, kur ar hidrobioloģiju saistītos priekšmetus docēja doc. V. Bodniece, doc. A. Volkova, doc. N. Sloka, doc. R. Eglīte, doc. K. Vismanis, doc. A. Piterāns, prof. P. Cimdiņš, lektors M. Plikšs un asoc. prof. A. Andrušaitis.

Pēc Hidrobioloģijas katedras nodibināšanas 2004. gada oktobrī par Hidrobioloģijas katedras vadī­tāju kļuva asoc. prof. Andris Andrušaitis. Pašlaik katedras studiju un pētniecisko darbu nodrošina se­ko­jošs akadēmiskais personāls: prof. Andris Andru­šaitis, doc. Maija Balode, doc. Eižens Slava, doc. Ivars Druvietis, lektors Māris Plikšs, Dr. grāda pre­tendentes Agnija Skuja un Ieva Bārda, doktorantūras studenti Evita Strode, Ieva Putna, Dāvis Ozoliņš, kā arī katedras laborante Inga Konošonoka.

Hidrobioloģijas katedrai visciešākā sadarbība izveidojusies ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, LU Bioloģijas institūtu, Pārtikas drošības, dzīvnieku vese­lī­bas un vides zinātnisko institūtu „BIOR”, LR Vides ministriju un tai pakļautajām institūcijām, Ziemeļ­vidzemes biosfēras rezervātu, Slīteres Na­cio­nā­lo parku. Regulāra sadarbība notiek ar vairākām ārzemju augstskolām – Klaipēdas Universitāti Lietuvā, Tartu Universitāti Igaunijā, Algarves Universitāti Portugālē, Rostokas Universitāti, un Ķīles Universitāti Vācijā, Stokholmas Universitāti un Kalmāras Universitāti Zviedrijā, Turku Universitāti Somijā, Kopenhāgenas Universitāti Dānijā, Gdaņskas Universitāti Polijā, kā arī ar Rajamangalas Tehnoloģijas Universitāti Taizemē.

Zinātniskie pētījumi Hidrobioloģijas katedrā tiek realizēti sekojošos virzienos:

• Hidroekosistēmu ekoloģiskie pētījumi.
• Bioloģiskās daudzveidības pētījumi.
• Akvakultūru audzēšana.
• Bioindikācijas, biotestēšanas un biomarķēšanas pielietošanas iespējas vides kvalitātes kontrolē.
• Ekotoksikoloģiskie pētījumi.
• Invazīvo sugu un toksisko aļģu izraisītās ekoloģiskās problēmas.
• Latvijas saldūdeņu kvalitātes novērtēšana un standartizācija atbilstoši Eiropas vides aizsardzības likumdošanai.
• Saldūdeņu un jūru hidroekosistēmu monitoringa principu un realizēšanas metožu izstrāde.