Valsts bioloģijas olimpiādes 11. – 12. klases uzdevumi
25.01.2006.
1. uzdevums.
(10 punkti)
Augu
fotosintēze ir nozīmīgākais process dabā.
1.1. Ierakstiet daudzpunktes vietās hloroplasta sastāvdaļu nosaukumus!
1. ................................
2. ................................
3. ................................
4. ................................
1.2. Kurā vietā hloroplastos notiek fotosintēzes gaismas (fotoķīmiskās) reakcijas?
..............................................................
1.3. Kas ir gaismas reakciju gala produkti?
- .......................................................
- .......................................................
- .......................................................
1.4. Kurā vietā hloroplastos notiek fotosintēzes tumsas (bioķīmiskās) reakcijas?
..............................................................
1.5. Kas tiek sintezēts tumsas reakcijās?
..............................................................
1.6. Kurš atklāja fotosintēzi? (18. gs.)
..............................................................
2. uzdevums.
Blaktis ir ļoti daudzveidīgas. Tām ir galva, krūtis un vēders. Starp priekšspārniem ir trijstūrveida vairodziņš, kas dažkārt pārklāj visu vēderu. Priekšspārnu pamatne ir cieta, bet galotne – plēvveida. Pakaļējie spārni ir plēvveida, rāpojot piekļauti ķermenim. Dažkārt spārni ir reducējušies vai to vispār nav. Daudzām sugām ir smirddziedzeri.
2.1. Aplūkojiet attēlos redzamās blaktis un izveidojiet to noteicēju pēc dotās shēmas, izmantojot tikai tās pazīmes, kuras redzamas attēlos!
BLAKTIS |
|
|
Pazīme: ............................ |
Pazīme: ............................ |
|
|
|
|
Pazīme: ............................ |
Pazīme: ............................ |
Pazīme: ............................ |
Pazīme: ............................ |
Sarkanblakts |
Spīdīgā pļavu blakts |
Ogu vairogbalkts |
Svītrainā blakts |
|
A. Sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus) |
B. Ogu vairogbalkts (Dolycoris baccarum) |
C. Svītrainā blakts (Graphosoma lineatum) |
D. Spīdīgā pļavu blakts (Agnocoris rubicundus) |
2.2. Pabeidziet teikumu, ierakstot tukšajās vietās nepieciešamo informāciju!
Visas attēlos redzamās blaktis ir __________________ tipa ______________
klases dzīvnieki, kas barojas ar ____________________________________
Papildinājumi, kas nebija redzami olimpiādē:
Sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus) |
Ogu vairogbalkts (Dolycoris baccarum) |
Svītrainā blakts (Graphosoma lineatum) |
Spīdīgā pļavu blakts (Lygus pratensis) |
3. uzdevums
(10 punkti)
3.1. Izpētiet doto shēmu un uzrakstiet nepieciešamo informāciju!
Shēmā attēlots.................................................attīstības cikls
1...................................................................
2...................................................................
3....................................................................
4....................................................................
3.2. Ierakstiet daudzpunktes vietās nepieciešamo informāciju!
- Šī slimība visbiežāk ir postoša (kuriem augiem?).................................,
bet sastopama arī (kuriem augiem?)
.................................................................,
...........................................
un ......................................................
- Ja novāktajos graudos ir ......................................,
tie nav lietojami ne pārtikā, ne arī lopbarībā, jo tie satur
.................................................
- Šīs slimības izraisītājs pieder pie (kāda nodalījuma?)..............................
4. uzdevums.
(10 punkti)
Aizpildiet tabulu, tukšajā ailē pirms dotajiem terminiem ierakstot atbilstošos burtus, ar kuriem apzīmēti terminu skaidrojumi un skaitļus, ar kuriem apzīmēta to atrašanās vieta!
Burti un skaitļi |
Termini |
........... |
Antigēns |
.......... |
Glikogēns |
............ |
Kolagēns |
.......... |
Askorbīnskābe |
........... |
Palmitīnskābe |
........... |
Metionīns |
......... |
Lizozīms (lizocīms) |
.......... |
Citohroms |
............ |
Histons |
.......... |
Ribosoma |
|
Terminu skaidrojums |
Atrašanās vieta |
A. Fibrilārs proteīns |
1. Taukaudu šūnās, šūnu membrānā |
B. Proteīnu, polisaharīdu vai citu vielu veidojums, kurš mijiedarbojas ar antivielām |
2. Proteīnos |
C. Sazarots polimērs, kuru hidrolizējot veidojas glikoze |
3. Gan organismos, gan apkārtējā vidē |
D. Organismam nepieciešams laktons, kuru daži mugurkaulnieki (cilvēks, pērtiķi, jūrascūciņas) paši nespēj sintezēt |
4. Mugurkaulnieku saistaudos |
E. Sēru saturoša aminoskābe |
5. Aknās |
F. Parasti ir esterificētā veidā ar glicerīnu |
6. Augos (citrusu un mežrozīšu augļos, kāpostos u.c.) |
G. Hēmu saturošs proteīns |
7. Cilvēka un dzīvnieku siekalās |
H. No RNS un proteīniem veidota struktūra |
8. Graudainajā endoplazmatiskajā tīklā |
I. Enzīms, kurš noārda baktēriju šūnapvalkos esošos polisaharīdus |
9. Mitohondrijos, hloroplastos |
J. No 4 dažādiem pozitīvi lādētiem proteīniem veidota struktūra |
10. Šūnu kodolā |
|
5. uzdevums.
(10 punkti)
Attiecības starp biocenozes pārstāvjiem sauc par koakcijām. Šīs koakcijas ir komensālisms, mutuālisms, pusparazītisms, simbioze, amensālisms.
Aizpildiet tabulu, pretī katram koakcijas piemēram ierakstot atbilstošo koakcijas nosaukumu!
Koakciju piemēri |
Koakcijas veids |
1. Klaunzivs dzīvo kopā ar aktīniju un nedod tai nekādu labumu. |
|
2. Termīti nevarētu barībā izmantot koksni, ja viņu zarnu traktā nedzīvotu vienšūņi, kas sašķeļ celulozi. |
|
3. Sēņu micēlijs un augstākie augi. |
|
4. Klaunzivs dzīvo kopā ar aktīniju un pievilina aktīnijas barībai noderīgas zivis. |
|
5. Epifīti un koki, uz kuriem tie aug. |
|
6. Amerikas tropiskajā daļā aug akācija, kurai ir paresnināti dzeloņi ar tukšu vidu. Tajos attīstās skudru Pseudomyrmex ferruginea kāpuri, bet pašas skudras barojas ar nektārijiem, kas ir pie akācijas lapu pamatnes, un īpašiem izaugumiem lapu galos, kas satur taukus un olbaltumvielas. Skudras ir aktīvas visu diennakti un aizsargā akāciju no zālēdājiem un citiem augiem. |
|
7. Masveidā savairojoties fitoplanktona aļģēm Aphonizomenon flos–aquae, kas izsauc ūdens ziedēšanu, ūdenī palielinās to izdalīto vielu koncentrācija. Šīs ektokrīnās vielas pat mazās devās stipri aizkavē ūdens faunas attīstību un mēdz būt cēlonis daudzu hidrobiontu bojāejai. |
|
8. Lauva un hiēna. |
|
9. Sīpoli, ķiploki, priedes un citi augi izdala fitoncīdus, kas iznīcina vai aizkavē baktēriju, sēņu un vienšūņu attīstību. |
|
10. Baltais āmulis uz ābeles. |
|
6. uzdevums.
(10 punkti)
Ūdeņraža peroksīda fermentatīva sadalīšana
6.1. Visos dzīvajos organismos ir ferments, kas sadala vielmaiņas laikā radušos ūdeņraža peroksīdu par organismam nekaitīgām vielām. Reakciju var novērot arī tad, ja ūdeņraža peroksīdu uzpilina dzīvām šūnām.
Kā sauc šo fermentu?
Uzrakstiet šo ūdeņraža peroksīda sadalīšanās reakciju!
6.2. Uzpiliniet ūdeņraža peroksīdu uz vārīta un nevārtīta kartupeļa šķēles, svaiga kāposta lapas un skābētiem kāpostiem! Ierakstiet novērojumus tabulā! Piezīme: lai dabūtu ūdeņraža peroksīdu, paceliet roku un laboranti to atnesīs.
Pētāmais objekts |
Novērojums |
1. Nevārīts kartupelis |
|
2. Vārīts kartupelis |
|
3. Svaiga kāposta lapa |
|
4. Skābēti kāposti |
|
6.3. Izdariet secinājumus par to, ko novērojāt uz vārīta un nevārītā kartupeļa šķēles! Izskaidrojiet atšķirību cēloņus!
Secinājums:...............................................................................
..........................................................................................
Izskaidrojums:............................................................................
..........................................................................................
6.4. Izdariet secinājumus par to, ko novērojāt uz svaiga kāposta lapas un uz skābētiem kāpostiem! Izskaidrojiet rezultātu!
Secinājums:...............................................................................
..........................................................................................
Izskaidrojums:............................................................................
..........................................................................................
6.5. Kāpēc medicīnā ūdeņraža peroksīdu iespējams izmantot brūču dezinficēšanai?
..........................................................................................
..........................................................................................
..........................................................................................
Lapas adrese: priede.bf.lu.lv/olimpiade/gadi/2006/uzd_12.shtml
|