Latvijas Universitātes
Bioloģijas fakultāte
(!!! Šis ir fakultātes vecais serveris !!!)
Sākumlapa LU Bioloģijas fakultāte Jaunumi
 
Par BF
 
Studijas
 
Galerija
 
Konferences
un semināri
Studiju
materiāli
LU Raksti
Bioloģija
Olimpiāde
 
Jautā mums
 
 

Valsts bioloģijas olimpiādes 11. – 12. klases testi


24.01.2006.

I DAĻA – BIOLOĢIJAS VĒSTURE

(10 punkti)

1. Kurā gadsimtā Plīnijs Vecākais 37 grāmatās uzrakstīja enciklopēdiju „Dabas vēsture”?

A. 1. gs. B. 5. gs. C. 15. gs. D. 18. E. 13. gs.

2. Mūsdienās citoloģija un molekulārā bioloģija ir nozīmīgas bioloģijas nozares.

2.1. Kurš atklājums ir uzskatāms par citoloģijas attīstības sākumu?

A. Gaismas mikroskopa radīšana B. Korķa šūnu atklāšana C. Elektronmikroskopa izgudrošana D. Šūnu teorijas radīšana E. DNS atklāšana

2.2. Ko no nosauktā pirmais saskatīja Antons van Lēvenhuks?

A. Olšūnas B. Auga šūnas C. Spermatozoīdi D. Hromosomas E. Šūnas kodols

2.3. Kurš nav šūnu teorijas autors vai papildinātājs?

A. R. Huks B. T. Švāns C. M. Šleidens D. R. Virhorvs

2.4. Kurš no nosauktajiem zinātniekiem ir viens no DNS struktūras atklājējiem?

A. Č. Darvins B. T. Morgans C. Dž. Votsons D. L. Pastērs E. K. Bērs

3. Kurš no nbosauktajiem nav I. Pavlova nopelns?

A. Pētīja nosacījuma refleksu veidošanos B. Izmantoja fistulas metodi gremošanas sulu izdalīšanai C. Pētīja refleksu kavēšanu D. Pētīja gremošanas fizioloģiju E. Radīja asinsvadu zondes

4. Mūsdienās ir klonēti dažādi zīdītāji.

4.1. Kurš apgalvojums par klonētiem dzīvniekiem ir pareizs?

A. Tiem ir pārstādīti dzīvnieku gēni B. To klonēšanai ir izmantotas plazmīdas C. Tie ir veģetatīvi pavairoti organismi D. Tie ir iegūti no mātītes ādas šūnas, ar šo šūnu aizstājot tās pašas mātītes olšūnu. E. Tiem nevar būt pēcnācēji.

4.2. Kurā valstī klonēja aitu Dolliju?

A. ASV B. Skotijā C. Itālijā D. Vācijā E. Francijā

4.3. Kurā gadā piedzima klonētā aita Dollija?

A. 1996 B. 1980 C. 2001 D. 2004 E. 1975

4.4. Kādam nolūkam, visticamāk, nākotnē tiks izmantoti klonēti organismi?

A. Cilvēku skaita palielināšanai valstīs ar nelielu iedzīvotāju daudzumu B. Orgānu donoru radīšanai C. Izklaidei D. Tādu slimību stēšanai, kuru gadījumā nepieciešama paša slimnieka audu pārstādīšana E. Jaunu sugu radīšanai

II DAĻA – SKAITĻI, FAKTI, APRĒĶINI (12. klase)

(15 punkti)

1. Ģimenē ir 3 bērni un visiem ir AB asinsgrupa. Kādas asisngrupas, visticamāk, ir viņu vecākiem?

A. AB un 0 B. AA un BB C. AB un AB D. A0 un B0 E. AB un AA

2. Cilvēkam taisns deguns dominē pār uzrautu degunu.

2.1. Kāda ir varbūtība, ka bērns manto uzrautu degunu ģimenē, kurā abi vecāki ir heterozigoti pēc šīs pazīmes?

A. 50 % B. 25 % C. 10 % D. 5 % E. 0 %

2.2. Sievietei ir uzrauts deguns, bet viņas vīrs ir dominants homozigots pēc šīs pazīmes. Viņu meitai ir taisns deguns. Kāda ir varbūtība sievietes mazbērniem mantot uzrautu degunu, ja viņas meitas vīrs arī ir dominants homozigots pēc šīs pazīmes?

A. 50 % B. 25 % C. 10 % D. 5 % E. 0 %

2.3. Bedrītes vaigos, ko labi var saskatīt, kad cilvēks smaida, ir dominanta pazīme. Sievietei ar uzrautu degunu nav bedrītes vaigos, bet viņa vīrs ir heterozigots pēc abām pazīmēm. Šīs pazīmes nosakošie gēni atrodas dažādos hromosomu pāros. Kāda ir varbūtība, ka viņu bērniem būs vienlaicīgi uzrauts deguns un bedrītes vaigos?

A. 50 % B. 25 % C. 10 % D. 5 % E. 0 %

3. Venerandai bija sievietēm ļoti reti sastopama pazīme – daltonisms. Viņai bija divas meitas ar normālu krāsu redzi un viens dēls – daltoniķis. Viens no Venerandas mazdēliem ir daltoniķis. No kā viņš, visticamāk, ir mantojis šo pazīmi?

A. No sava tēva, kurš nav Venerandas dēls B. No sava tēva, kurš ir Venerandas dēls C. No savas mātes, kura ir Venerandas meita D. No savas mātes, kura nav Venerandas meita E. Gan no mātes, gan no tēva.

4. Jaunieši domā precēties un ir devušies uz konsultāciju pie ģenētiķa, lai noskaidrotu, kāda ir varbūtība, ka viņu bērniņam varētu būt iedzimta vājdzirdība. Viņi rāda spaciālistam savus ciltskokus. Meitenei ir divi brāļi, bet puisim – divas māsas un brālis. Neviens no jauniešu brāļiem un māsām nav vājdzirdīgs. Meitenes dzimtā vājdzirdība ir bijusi viņas vectēvam un tēvam, bet puiša ģimenē – tikai vecvecmāmiņai, kuras meitai un mazmeitai ir normāla dzirde. Ģenētiķis ir noskaidrojis, ka šī vājdzirdības forma nav saistīta ar dzimumu un ir ļoti reti sastopama.

4.1. Uzzīmējiet situācijā pieminētos ciltskokus, izmantojot ieteiktos apzīmējumus!

Meitenes ģimenes ciltskoks Puiša ģimenes ciltskoks
Cilvēki ar pētāmo pazīmi
Obligāti pazīmes nesēji
Varbūtēji pazīmes nesēji

4.2. Kāda ir varbūtība, ka meitene ir heterozigota pēc vājdzirdības gēna alēles?

A. 100 % B. 50% C. 25% D. 10% E. 0%

4.3. Kāda ir varbūtība, ka puisis ir heterozigots pēc vājdzirdības gēna alēles?

A. 100 % B. 50 % C. 25 % D. 10 % E. 0 %

4.4. Kāda ir varbūtība, ka šo jauniešu ģimenē piedzims vājdzirdīgs bērns?

A. 0 % B. 8 % C. 6,25 % D. 12,5 % E. 50 %

II DAĻA – SKAITĻI, FAKTI, APRĒĶINI (11. klase)

(15 punkti)

1. DNS koda veidā glabājas informācija par organismam nepieciešamajām olbaltumvielām.

1.1. Cik nukleotīdi ir nepieciešami, lai kodētu 12 aminoskābes?

A. 3 B. 6 C. 12 D. 24 E.36

1.2. mRNS ķēde ir AUGCCCUCAGCG... No kura DNS ķēdes fragmenta ir notikusi trankripcija?

A. AUGCCCUCAGCG... B. TACGGGAGCTCGC C. UACGGGAGCUCGC D. CTAGGGTCAGA E. GCGACTCCCTA

1.3. Ko olbaltumvielu sintēzes vietai piegādās tRNS ar antikodonu CGC?

A. Proteīnu B. 3 aminoskābes C. 1 aminoskābi D. 1 ribosomu E. Kodu

1.4. Cik dažādas slāpekļa bāzes kodē DNS?

A. 4 B. 5 C. 3 D. 20 E. 64

2. Cilvēka organismam ir sarežģīta uzbūve un tajā notiek daudzveidīgi dzīvības procesi.

2.1. Kāds ir aptuvenais nervu impulsu izplatīšanās ātrums cilvēka ķermenī?

A. 400 km/h B. 2 km/h C. 1 km/h D. 0,5 km/h E. 0,001 km/h

2.2. Kāds ir aptuvenais nervu kopgarums cilvēka ķermenī?

A. 1 m B. 3 m C. 75 m D. 300 m E. 1000 m

2.3. Kāds ir aptuvenais kaulu skaits cilvēka ķermenī?

A. 56 B. 80 C. 150 D. 206 E. 250

2.4. Cik kaulu veido cilvēka ķermeņa ass skeletu?

A. 1 B. 17 C. 25 D. 33 E. 37

2.5. Kāds ir aptuvenais muskuļu skaits cilvēka ķermenī?

A. 50 B. 80 C.100 D. 640 E. 2500

3. Mitoze un mejoze ir eikariotu šūnu galvenie dalīšanās veidi.

3.1. Cik hromosomu ir cilvēka šūnā, kura radusies mejozes rezultātā?

A. 22 B.2 C. 46 D. 23 E. 2n

3.2. Kāds ir mitozes aptuvenais ilgums eikariotu šūnās?

A. 1–1,5 h B. 1–20 min. C. 2–4 h D. 24 h E. 100 h

4. Cilvēka saimnieciskā darbība ievērojami paātrina daudzu sugu izmiršanu. Mūsdienās tiek veikti dažādi pasākumi sugu saglabāšanai.

4.1. Cik augu un dzīvnieku sugas ir reģistrētas Latvijā?

A. 2 000 B. 27 700 C. 200 000 D. 500 600 E. 2 159 000

4.2. Latvijā aizsargājamo dzīvnieku sarakstā ir 28% no visiem pie mums reģistrētajiem zīdītājiem, 25 % no putniem, 57 % no rāpuļiem, 38 % no abiniekiem, 16 % no zivīm un 1 % no bezmugurkaulniekiem. Kurš apgalvojums nav pareizs?

A. Zīdītāji un putni Latvijā ir vislabāk izpētīti, tāpēc daudzas sugas ir aizsargājamo sarakstā. B. Skaitliski visvairāk Latvijā ir aizsargājamo rāpuļu sugu. C. Bezmugurkaulieki ir vissliktāk izpētīti, tāpēc tika 1% sugu ir aizsargājamo sarakstā. D. Skaitliski aizsargājamo putnu sugu Latvijā ir vairāk nekā zīdītāju sugu. E. Abinieku sugu Latvijā ir vairāk nekā rāpuļu sugu, jo pie mums ir daudz ūdenstilpju.

4.3. Cik dzīvnieku sugas ir iekļautas Pasaules sarkanajā grāmatā?

A. 100 B. 700 C. Aptuveni 1000 D. Vairāk nekā 7000 E. 200 000

4.4. Pasaulē reģistrētas 5743 abinieku sugas, no kurām 427 sugas ir ierakstītas Pasaules sarkanajā grāmatā. Cik % no pasaules abinieku sugām draud iznīkšana?

A. 4,18 % B. 12,8 % C. 0,78 % D. 7,44 % E. 0,13 %

III DAĻA – JĒDZIENI UN TO SKAIDROJUMS

(15 punkti)

1. Olbaltumvielu biosintēze ir viens no nozīmīgākajiem procesiem organismā.

1.1. Kādas saites satur kopā sekundāro olbaltumvielu struktūru?

A. Peptīdsaites B. Saites starp sēra atomiem C. Ūdeņraža saites starp aminogrupu H atomiem un karbinilgrupu O atomiem D. Skābekļa saites aminogrupu H atomiem un karbinilgrupu O atomiem E. Oglekļa saites starp CH3+ grupām

1.2. Ko sauc pardenaturāciju?

A. Komplekso olbaltumvielu veidošanos B. Peptīdsaišu noārdīšanos. C. Aminoskābju polimerizāciju. D. Olbaltumvielu dabiskās struktūras izjaukšanu, noārdot ūdeņraža saites un papildsaites. E. Citoplazmas atraušanos no šūnapvalka.

1.3. Kā sauc olbaltumvielas sintēzi pēc mRNS ierakstītās informācijas?

A. Transkripcija B. Reduplikācija C. Komplementaritāte D. Translācija E. Kodēšana

1.4. Kurās šūnās lielā daudzumā ir olbaltumviela miozīns?

A. Neironos B. Osteocītos C. Eritrocītos D. Miocītos E. Trombocītos

1.5. Kura nav asiņu olbaltumviela?

A. Hemoglobīns B. Fibrinogēns C. Fibrīns D. Gamoglobulīns E. Tripsīns

2. Cilvēka šūnas dalās mitotiski, mejotiski un retāk – amitotiski.

2.1. Kas no nosauktā ir raksturīgs mitozei?

A. Homologo hromosomu pārkrustošanās B. Divas secīgas šūnu dalīšanās C. Binārā dalīšanās D. Notiek tikai specializētos, īslaicīgo funkcionējošos audos. E. Katra meitšūna iegūst tādu pašu hromosomu komplektu, kāds bija mātšūnā.

2.2. Kura ir pareizā mitozes fāžu secība?

A. Metafāze, profāze, anafāze, telofāze B. Profāze, metafāze, anafāze, telofāze C. Telofāze, interfāze, profāze, metafāze D. Profāze, anafāze, metafāze, telofāze E. Anafāze, profāze, metafāze, telofāze

2.3. Kas no nosauktā neveidojas mejozes rezultātā?

A. Olšūnas B. Spermiji C. Spermatozoīdi D. Gametas E. Zigotas

2.4. Kā sauc sievišķo dzimumšūnu attīstību?

A. Kariokinēze B. Blastulācija C. Spermatoģenēze D. Ooģenēze E. Organoģenēze

3. Dažādi organismi ir pielāgojušies dzīvei atšķirīgā vidē.

3.1. Kā vienā vārdā var nosaukt raglapes, glīvenes un spolītes?

A. Hidrofīti B. Hidrozoji C. Hidrobionti D. Hidrologi E. Hidrofobi organismi

3.2. Kurš no nosauktajiem ir kserofīts?

A. Kodīgais laimiņš B. Trejlapu puplaksis C. Sarkanais āboliņš D. Parastā purvmirte E. Apaļlapu pulkstenīte

3.3. Kas ir raksturīgs ūdensaugiem?

A. Biezas lapas ar vaska kārtiņu B. Aerenhīma C. Ziedu appute zem ūdens D. Atvārsnītes abās lapas pusēs. E. Zemūdens lapas ar ļoti lielu lapu plātni.

3.3. Kas no nosauktā nav pielāgojums sausuma perioda pārciešanai?

A. Zīdītāju vasaras guļa B. Lielu ūdens rezervju uzkrāšana augu lapās C. Ļoti dziļa sakņu sistēma augiem D. Kažoka maiņa tuksneša dzīvniekiem E. Tauku rezervju uzkrāšana dažu dzīvnieku ķermenī.

3.4. Kas ir kriofīts?

A. Aukstummīlis B. Klinšu augs C. Okeāna iemītnieks D. Dzīvnieks, kas nenositas krītot no liela aukstuma E. Augs, kas aug sāļajos purvos

3.5. Pasvītrojiet, kurš putns šajā rindā neiederas un izvēlieties pamatojumu, kāpēc!

Melnais meža strazds, pelēkais strazds, sarkanrīklīte, lakstīgala.

A. Nepieder pie strazdu dzimtas. B. Pie mums nekad neziemo. C. Ligzdo dobumos. D. Ligzdo vasaras beigās. E. Latvijā nav sastopams.

V DAĻA – ATTĒLI UN SHĒMAS

(20 punkti)

1. Attēlā redzams mitozes cikls sīpola saknes gala šūnās. Pierakstiet pie paskaidrojumiem, kādas šūnas dzīves cikla fāzes attēlos redzamas.

Paskaidrojumi:

    1. ..............................

    2 un 3 ..........................

    4 un 5 ..........................

    6 un 7 ..........................

    8 ...............................

2. Kāds šūnas organoīds redzams attēlā?

...........................................................

Pierakstiet paskaidrojumus!

    1 – .................................

    2 – .................................

    3 – .................................

3. Attēlā redzams sējas griķis. Raksturojiet tā uzbūvi, ierakstot daudzpunktes vietās atbilstošo informāciju!

    Ziedi (dzimums?) .............................

    Apziednis ...........................

    Lapas

      (veids?) ............................,

      (dzīslojums?) .............................

    Zieda formula    P  A  G  

4. Izpētiet putna uzbūves shēmu! Pierakstiet norādīto orgānu nosaukumus!

  1. ...............................
  2. ...............................
  3. ...............................
  4. ...............................

Lapas adrese: priede.bf.lu.lv/olimpiade/gadi/2006/testi_12.shtml

Par Olimpiādi

Olimpiāžu rezultāti un uzdevumi

Galerija

Novadu olimpiādes

Starptautiskā olimpiāde

International Biology Olympiad (IBO)

Atsauksmes

Sākumlapa LU LUIS Daba Dabas dati Noderīgas norādes Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Pēdējās izmaiņas
2014.08.20 – 14:27
  Latvijas Universitāte LU IT serviss LUIS BF serveri Dabas dati Noderīgas adreses Meklē Raksti mums
testi_12.shtml pēdējās izmaiņas: 2014.08.20 – 14:27
© 2007. – 2017. LU Bf