Sadzīves BA apsaimniekošanas sistēmas izveide

Sadzīves atkritumu bīstamās komponentes adekvātas apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai nepieciešams izveidot atbilstošu normatīvo aktu sistēmu saskaņā ar likumu par sadzīves atkritumiem un likumu par bīstamajiem atkritumiem, kā arī organizēt praktisko darbību:

radīt saiti ar valsts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas programmu "500-", izveidojot pārkraušanu staciju tīklu jaunbūvējamos sadzīves atkritumu poligonos un nepieciešamības gadījumā arī citos specifiskos objektos. Jāorganizē atkritumu šķirošana sadzīves atkritumu poligonos, plānveidīgi jāievieš atkritumu šķirošana to rašanās vietā - dzīvojamos rajonos;

jāizveido sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas sistēma, iekļaujot sistēmā tirdzniecības organizācijas, degvielas uzpildes stacijas, izveidojot stacionāros vai mobilos atkritumu pieņemšanas punktus;

jānodrošina iespēja iedzivotājiem nodot nolietoto sadzīves tehniku (saldējamos skapjus, sadzīves elektrotehniku) pārkraušanas stacijās vai speciāli izveidotās vietās.

Strāvas akumulatorus uzņēmēji savāc un skābi neitralizē Latvijā, bet akumulatorus pārstrādei nosūta uz ārzemēm (Zviedrija, Izraēla). Ar svina akumulatoru savākšanu nodarbojas SIA "Agrotehnika", SIA "Autostarts" un SIA "Lansmanis un Partneri". Dzīvsudraba luminiscentās lampas tiek pārstrādātas Latvijā. SIA "Lampu demerkurizācijas centrs" ir vienīgais šāda veida uzņēmums Baltijas valstīs. Nolietotās spuldzes sasmalcina, lauskas izkarsē 500 C temperatūrā, iztvaicēto dzīvsudrabu kondensē un nodala vakūmā. Pašlaik demerkurizācijas centrs pārstrādā Latvijā savāktās spuldzes, kā ari dažus tūkstošus spuldžu gadā no Liepājas rajonam pieguļošajiem Lietuvas rajoniem. Savākto dzīvsudrabu paredzēts nosūtīt pārstrādes uzņēmumiem ārpus Latvijas. Ar fotorūpniecības procesu atkritumu savākšanu nodarbojas A/S "Orelat". Savāktos fotorūpniecības atkritumus uzņēmums transportē uz Vācijas firmu "GWL Recycling GmbH& Co, KG, Geschaftsbereich lmexco Edelmetalle".

Azbesta atkritumi

Eiropas Savienības direktīva 87/217/EK attiecas uz azbesta izstrādājumu ražošanu, izmantošanu un atmosfēras, ūdens un augsnes piesārņojuma ierobežošanu ar azbesta šķiedrām.

Patlaban galvenais azbesta atkritumu radītājs ir Brocēnu šīfera kombināts, kurš apsaimnieko azbesta atkritumu izgāztuvi Brocēnos. Pēc starpvalstu vienošanās azbestu saturošu jumta pārsegumu ražošanu izbeigs 2 - 3 gadu laikā, tādejādi pēc šī produkta ražošanas pārtraukšanas galvenais azbesta atkritumu avots būs atkritumi no ēku un inženiertehnisko būvju izolācijas materiāliem, jumta pārklājumiem, kā arī no dekoratīvajiem materiāliem, kuri radīsies remonta vai nojaukšanas rezultātā. leviešot attiecīgus noteikumus, ir jānodrošina:

azbesta atkritumu savākšana saskaņā ar izstrādātiem ēku rekonstrukcijas vai nojaukšanas plāniem,

to atbilstoša iepakošana un noglabāšana bīstamo atkritumu poligonā, lai novērstu iespējamo atmosfēras piesārņojumu ar azbesta šķiedrām.

Veterinārie atkritumi

Eiropas Savienības direktīva 90/667/EK nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jābūt likumdošanas sistēmai, kura nosaka kārtību, kādā jāpārstrādā vai jādeponē veterinārie atkritumi. Šo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana jākoordinē ar Zemkopības ministriju, kuras kompetencē ir veterinārijas problēmu risināšana.

Vispārīga gadījumā veterinārie atkritumi iedalās zema riska atkritumos un augsta riska atkritumos. Zema riska atkritumus saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām ir ieteicams pārstrādāt tālāk izmantojamos produktos, piemēram, dzīvnieku barībai, bet augsta riska veterināros atkritumus, kuri praktiski ir pielīdzināmi infekciozajiem atkritumiem ir jāneitralizē speciālās šim nolūkam paredzētās iekārtās.

Ostu atkritumu apsaimniekošana

Ostu atkritumi ir uzskatāmi par sevišķu atkritumu grupu, kuru apsaimniekošanu regulē vairākas konvencijas. Saskaņā ar saimniecību attīstības plāniem tiek savākti naftas produktus saturošie balasta ūdeņi lielākajās ostās. Pašlaik pārējā ostu atkritumu bīstamā komponente nonāk sadzīves atkritumu izgāztuvēs. Lai ieviestu adekvātu ostu atkritumu apsaimniekošanu nepieciešams:

veikt tehniski ekonomiskā pamatojuma novērtējuma pētījumus Latvijas ostās,

izstrādāt apsaimniekošanas plānu,

izveidot atbilstošus infrastruktūras objektus ostās (pārkraušanas stacijas),

iekļaut ostas pārējo bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kad tā būs nodrošināta ar galvenajiem infrastruktūras objektiem.