Īpaša uzmanība jāpievērš ekonomiskajam efektam, ko varētu sasniegt, realizējot projekta ierosinātāja ideju:

vidējo ienākumu palielināšanās, iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas palielināšanās,

ienākumu palielināšanās pašvaldības budžetā,

citu ekonomisko aktivitāšu palielināšanās (pakalpojumi, tirdzniecība u.c.).

Tajā pat laikā ir jāizvērtē, vai piedāvātie ekonomiskie labumi būs adekvāti iespējamajām izmaiņām vides kvalitātē vai sociālajā struktūrā. Piemēram, papildu darbaspēka ienākšana teritorijā varētu radīt dramatiskas izmaiņas teritorijas pastāvīgo iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūrā, pakalpojumu, veselības aprūpes, izglītības un sociālās aprūpes sfērā.

lespējamās alternatīvas

Projekta realizācijas alternatīvie risinājumi var but attiecībā uz objekta:

novietojumu - gadījumā, ja projekta ierosinātājs ir iecerējis darbību uz zemes gabala, kas neatbilst pašvaldības attīstības un teritorijas plānojumā iestrādātajam zemes izmantošanas veidam, var tikt mainīts objekta novietojums, kas atbilstu zemes izmantošanas prasībām;

mērogu - teorētiski liela mēroga objektam ar lielu produkcijas ražošanas apjomu būs llelāka ietekme uz vidi nekā uzņēmumam, kas ražo tādu pašu produkciju, bet mazākā apjomā;

tehnoloģijām (procesiem un iekārtām) - šis alternatīvas veids ir tehnoloģiju izmaiņa, nomainot tās ar citām, kuru ietekme uz vidi izpaužas mazākā apjomā nekā piedāvāto.

Sabiedrības iesaistīšana un informēšana

Sabiedrības viedokļa izzināšana, iesaistīšana ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir demokrātiskas valsts pārvaldes sastāvdaļa. Sabiedrībai - jebkuram tās indivīdam ir tiesības iepazīties ar projekta ierosinātāja sagatavotajiem materiāliem, iesniegt rakstiski savus priekšlikumus, kā arī piedalīties diskusijās par konkrētā projekta nozīmīgumu. Sabiedrības iesaistīšana tiek realizēta divos ietekmes uz vidi procesa realizācijas etapos:
1. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana tiek realizēta IVN procesa sākumstadijā ar mērķi izzināt sabiedrības viedokļi par konkrēto projektu pirms tiek uzsāktas tālākas izpētes stadijas. Kā liecina pieredze, sākotnējajā sabiedriskajā apspriešanā piedalās ļoti mazs cilvēku skaits, kā arī interese un izpratnes līmenis ir zems.
2. Darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana paredzēta, lai iedzīvotāji un ieinteresētās personas varētu iesniegt rakstveida priekšlikumus. Visai informācijai par projektu jābūt novietotai sabiedrībai pieejamā vietā (pagastmājā, skolā, bibliotēkā, pastā). Papildus tiek nozīmēta diena diskusijai klātienē, lai interesenti varētu izteikt savu viedokli. Sabiedrības izteiktajiem priekšlikumiem iespēju robežās jābūt iestrādātiem noslēguma ziņojumā. Pēc gala lēmuma pieņemšanas paziņojums ir jāpublicē presē (nacionālā un vietējā).

Sabiedrības iesaistīšana bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir viena no šī procesa neatņemamām sastāvdaļām, lai nodrošinātu sekmīgu sistēmas funkcionēšanu. Svarīgi ir celt vispārējo iedzīvotāju apziņas un izglītības līmeni, lai sabiedrībā veidotos motivācija, kā arī attiecīgs uzvedības kodekss.

Sabiedrībai, iesaistoties vides aizsardzībā, rodas iespēja:

ietekmēt politiķus, lai tie ņem vērā sabiedrības intereses,

panākt izmaiņu ieviešanu likumos.

"Mums ir jānodrošina, lai visiem pilsoņiem un interešu grupām būtu pieejama informācija, un lai tie varētu piedalīties vietējo lēmumu pieņemšanas procesā. Ir jāmeklē izglītības un apmācības iespējas, kas būtu virzītas uz līdzsvarotu attīstību un attiektos ne tikai uz iedzīvotājiem, bet arī uz ievēlētajiem pārstāvjiem un ierēdņiem valdībās." Alborgas harta, 27.05.94.

lesaistot sabiedrību problēmu risināšanā, jāievēro:

atklātība - cilvēkiem atklāti jāpasaka, kāpēc un kā problēma tiek risināta konkrētajā gadījumā, lai viņi varētu saprast un pieņemt notiekošo;

sadarbība - galvenais, no kā atkarīga veiksmīga sadarbība ar sabiedrību, ir precīza mērķa auditorijas izvēle un problēmas izpēte;

partnerattiecību un atbildības princips.

Sabiedrība jāinformē gan par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas teorētiskajiem aspektiem, gan par konkrētajiem projektiem. Informācijai jābūt saprotamai, vienkāršai un viegli uztveramai. Sadarbībai ar sabiedrību jābūt nepārtrauktam mācību procesam, gan no sabiedrības viedokļa, gan no organizētāju viedokļa, jo tā tiek iegūta pieredze un iespēja novērtēt vājās vietas.