Ja kāda darbība vai tās galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību un drošību, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)*, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai. letekmes uz vidi novērtējums ir sistematizēts process, kura gatvenais mērķis ir prognozēt un novērst teritorijas attīstības iespējamās negatīvās sekas uz vidi un sabiedrību kopumā. Attīstība var ietekmēt ne tikai fizikālo vidi (piesārņot ūdeni, gaisu un augsni, radīt smaku, palielināt trokšņa, elektromagnētiskā starojuma līmeni), bet arī teritorijas ekonomisko un sociālo vidi. Savukārt ekonomiska un sociāla rakstura izmaiņas var izmainīt sabiedrības struktūru, bieži vien radot neatgriezeniskas pārmaiņas darba tirgū, pakalpojumu sfērā (veselības un sociālā aizsardzība, izglītība), dzīvesveidā un kultūras vērtībās. Tādēļ ir nepieciešams izvērtēt sagaidāmās rīcības iespējamo ietekmi visos aspektos.

IVN ir preventīvs pasākums - iespejamā ietekme tiek pieņemta un plānota teorētiskā aspektā, saskaņā ar pieejamo informāciju. Tā galvenais uzdevums ir:	Lai pieņemtu izšķirošo lēmumu par projekta realizāciju, tiek saskaņotas dažādas intereses. Galvenās interešu grupas, kas iesaistās procesā ir:
palīdzēt lēmuma pieņemšanas procesā, palīdzēt attīstības mērķu formulēšanā, nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.	projekta ierosinātājs, pašvaldības politiķi, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai pak|autās iestādes, sabiedrība.

* Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra aprakstīta likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (spēkā no 1998. gada 13. novembra),
kā arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 213 "Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi" (spēkā no 1999. gada 19. jūnija).