 |
| |
| SADZĪVES
BĪSTAMIE ATKRITUMI |
 |
|
 |
| dzīvsudraba
termometri un luminiscētas dzīvsudraba spuldzes satur
dzīvsudrabu, kas ir toksisks. Uzkrājoties organismā, tas ietekmē
aknu un smadzeņu darbību. |
|
neizlietotie
ārstnieciskie preparāti, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem,
var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeņus un gaisu. |
|
|
|
| svina
akumulatori un baterijas satur smagos metālus, piemēram,
svinu, kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu, kas uzkrājas kaulos.
Svins var izraisīt anēmiju, bet visbīstamākais no visiem metāliem
cilvēka veselībai ir tieši kadmijs, kurš uzkrājas nierēs un
matos. Baterijas izmanto, kasetēs, rotaļlietās, kalkulatoros,
pulksteņos, fotoaparātos, sadzīves ierīcēs u.c. |
|
laku
krāsu atkritumi un organiskie šķīdinātāji ir viegli
uzliesmojoši, satur toksiskas vielas, kas var izraisīt alerģiju
un citas slimības. |
|
|
|
|
|
| augu
aizsardzības līdzekļi un insekticīdu atkritumi ir
indīgi, tie nogulsnējas taukaudos, var izraisīt ļaundabīgo audzēju
veidošanos un mainīt procesu norisi cilvēka organismā. |
|
elektriskie
un elektroniskie aparāti satur tādus smagos metālus kā,
piemēram, niķelis, varš, arsēns, selēns u.c. nonākot atkritumos
un cilvēka organismā, var radīt izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā. |
|
naftas
produktu un minerāleļļu atkritumi degot piesārņo
gruntsūdeņus un gaisu, līdz ar to kaitīgi iedarbojas uz cilvēka
veselību, radot alerģiju un elpošanas ceļu slimības. |
|
| |
Padomju laika mantojums
No iepriekšējās saimniekošanas sistēmas mēs esam saņēmuši
mantojumā ar ķīmiskajām vielām piesārņotus padomju armijas
bijušos poligonus, rūpniecisko bīstamo atkritumu izgāztuves,
kas neatbilst vides aizsardzības normām, bijušo kolhozu un
padomju saimniecību bezsaimnieka lauksaimniecības ķimikāliju
glabātuves, kas pēc sistēmas sabrukšanas bija atstātas bez
uzraudzības.
Deviņdesmito gadu sākumā, veicot inventarizāciju bīstamo
atkritumu jomā, tika konstatēts, ka Latvijā dabai vislielākos
draudus bīstamo atkritumu sfērā varēja radīt lauksaimniecības
ķimikālijas, kuras pēc padomju lauksaimniecības sistēmas sabrukuma
bija palikušas bez saimnieka un netika pienācīgi glabātas.
Pārsvarā tie bija pesticīdi, kuri pēc savas ķīmiskās dabas
ir stipras indes. Steidzamā kārtā bija jāsavāc šīs ķimikālijas
un jānodrošina to pagaidu uzglabāšana videi nekaitīgā veidā.
1997. gadā darbu uzsāka Gardenes bīstamo atkritumu pagaidu
novietne, uz kuru tika pārvietotas bezsaimnieka lauksaimniecības
ķimikālijas, tajā skaitā arī pesticīdi. Patlaban Gardenē
ir ievestas apmēram 1400 t šo ķimikāliju. Realizējot
nelikvīdo lauksaimniecības ķimikāliju savākšanu, 1999.
gadā tika pabeigts pirmais ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas ieviešanu saistītais posms.
|
|
|
|
