LU 68. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas Dendroekoloģijas apakšsekcija

Ieskats klimatisko faktoru ietekmē uz parastā oša Fraxinus excelsior radiālo augšanu

Parastais osis ir piemērots dendroklimatoloģiskajiem pētījumiem Latvijā, jo tā augšanas areāls ir tuvu tā izplatības maksimumam uz ziemeļiem, un, kā jau zināms, tieši šis ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem šādiem pētījumiem.

Darba mērķis ir – noteikt klimata izmaiņu ietekmi uz parastā oša radiālo augšanu. Līdz ar to izvirzīti vairāki uzdevumi: veikt gadskārtu mērījumus un izveidot gadskārtu platumu hronoloģijas; noskaidrot saistību starp iegūto gadskārtu hronoloģijām un klimatisko faktoru kopumu; noskaidrot klimatisko faktoru ietekmes lielumu uz koku radiālo augšanu.

Pētījuma laikā tika apsekoti pieci parauglaukumi, kuros ar Prestlera svārpstu tika iegūti urbumi gadskārtu mērījumiem. Gadskārtu mērījumi tika veikti uz LINTAB3 mērgalda, izmantojot Leica mikroskopus un TSAP datorprogrammu. Uz šo brīdi šķērsdatēti un hronoloģijas izveidotas diviem no šiem parauglaukumiem – Audīles (Stradu pagasts, Gulbenes novads) un Madlienas (Madlienas pagasts, Ogres novads) parauglaukumiem.

Klimatisko faktoru ietekme uz koksnes veidošanos ozola Quercus robur stumbrā

Pētījuma materiāls ievākts parauglaukumos, kuri aptver valsts rietumu un centrālo daļu. Novērtētas klimatisko faktoru saistības ar gadskārtu platumiem un ikgadējiem pavasara koksnes traheju laukumiem izmantojot dažādas standartizācijas metodes .

Vidējie gadskārtu platumi parāda vairāk negatīvas saistības ar klimatiskajiem faktoriem, pie tam faktoru kopumam ir izteikti lokāls raksturs pat mazos ģeogrāfiskos attālumos. Detrendēto hronoloģiju un pointer years analīze parāda pozitīvas saistības ar augšanas sezonas sākuma temperatūru un negatīvas saistības ar sezonas sākuma nokrišņiem. Pavasara koksnes trahejas parāda līdzīgas pozitīvas saistības ar augšanas sezonas sākuma temperatūru un negatīvas ar nokrišņiem.

Klimatisko faktoru ietekme uz vienā teritorijā augošo koku sugu – Alnus glutinosa, Picea abies, Pinus sylvestris un Quercus robur radiālo augšanu

Dendroklimatoloģiskie pētījumi Latvijā galvenokārt tiek veikti tikai vienai koku sugai dažādās teritorijās, neaplūkojot vienā teritorijā augošo dažādu koku sugu radiālās augšanas saistību ar identiskiem klimatiskiem apstākļiem.

Pētījumā tiek analizētas Pinus sylvestris, Picea abies, Quercus robur un Alnus glutinosa radiālās augšanas izmaiņas vienā teritorijā. Katrai koku sugai izveidota gadskārtu hronoloģija un veikta „zīmīgo gadu” aprēķināšana, lai noskaidrotu, kā klimatiskie faktori ietekmē katras koku sugas radiālo augšanu.

Priedes gadskārtu platuma izmaiņu vispārīgās tendences trīs dažāda vecuma audžu parauglaukumos Mazsalacas novadā

Parastās priedes (Pinus sylvestris) plaši tiek izmantotas fitoindikācijā, jo tās ir ļoti jutīgas pret vides izmaiņām. Pētījuma mērķis ir noteikt vispārīgās iezīmes priedes gadskārtu platuma izmaiņu dinamikā trīs dažāda vecuma priežu audžu parauglaukumos. Pēc koksnes gadskārtu platuma laika rindām retrospektīvi raksturotas to augšanas apstākļu izmaiņas. Grafiski analizētas gadskārtu platumu laika rindas un izdalīti zīmīgie gadi. Bioindikatīvo pazīmju (skuju dzīves ilguma un skuju nekrotizācijas pakāpju) izmaiņas, kas raksturo priežu audžu veselības stāvokļa izmaiņas, salīdzinātas ar iegūtajiem rezultātiem.

Priedes tekošā pieauguma dinamika dažos Latvijas purvos un nosusinātajos mežos

Lai izmērītu priedes krājas tekošā jeb ikgadējā pieauguma dinamiku mežaudzēs ar atšķirīgu nosusināšanas pakāpi, trijos objektos (nenosusinātā pārejas purvā, parauglaukumā vidū starp grāvjiem un parauglaukumā nosusināšanas grāvja malā) katrā tika izraudzīti 10 valdaudzes koki, kuriem 1.3 m augstumā no sakņu kakla izdarīti urbumi, ievācot koksnes radiālos serdeņus. Analizēta pieauguma dinamika laika periodā pēc nosusināšanas. Veikta ikgadējā pieauguma un nokrišņu daudzuma korelācijas analīze.

Meža statistiskās inventarizācijas datu izmantošana priežu audžu atmiruma analīzē Latvijā

Analizējot atmiruma lieluma atšķirības dažādos augšanas apstākļos, noskaidrots, ka vidēji atmirums priežu audzēs ir lielāks slapjaiņos un āreņos, bet vismazākais purvaiņos. Savukārt atmiruma struktūras analīze parāda, ka purvaiņos vērojamas daudz lielākas atšķirības kopējā atmiruma struktūrā nekā citos augšanas apstākļos. Purvaiņos lielāks īpatsvars ir sausokņu un stumbeņu krājai.

Salīdzinot atmiruma lielumu dažāda vecuma audzēs, noskaidrots, ka vidēji atmirums lielāks ir briestaudzēs un pieaugušās audzēs, mazāks tas ir vidēja vecuma un pāraugušās audzēs. Savukārt salīdzinot dažādas izcelsmes mežaudzes, konstatēts, ka vidēji atmirums lielāks ir dabiskas izcelsmes mežaudzēs.

Platlapju mežu sadrumstalotības ietekme uz hemeforfobo sugu sastopamību dabiskajos meža biotopos (DMB)

Pateicoties vēsturiskajām meža izmantošanas tradīcijām platlapju meži patreiz Latvijā ir ļoti fragmentēti, to platības veido tikai 0,3% no visiem mežiem, bet tajā pašai laikā tie ir dzīvotne jutīgām un retām ķērpju un sūnu sugām. Pētījuma uzdevums pārbauda hipotēzi, vai mežsaimnieciskās darbības radītās ainavas izmaiņas un fragmentācija ir limitējošs faktors hemerofobo epifītisko sugu izplatībai platlapju mežos.

Pētījumam izmantota informācija no DMB datu bāzes un Meža valsts reģistra. DMB inventarizācijas laikā, izmantojot 53 sugas un 25 veidu struktūras elementus (piem, mirusī koksne, bioloģiski veci koki, utml.), ir identificēti bioloģiski vērtīgi meži, kuros sastopamas speciālas sugas, kuras nevar izdzīvot intensīvi apsaimniekotos mežos, tāpēc tiek pielīdzinātas hemorofobām sugām. Analizēti tikai platlapju un apšu DMB, tajos konstatētas epfītiskās un epiksilās sūnu un ķērpju indikatorsugas un struktūras elementi.

No Meža valsts reģistra atlasītas platlapju mežaudzes un ar FRAGSTAT izrēķināti sadrumstalotības indeksi.

Izmantojot PCA ordināciju, analizēta platlapju mežu sadrumstalotības un struktūras elementu saistība ar hemerofobo sugu izplatību.

Rezultāti rāda, ka teritorijās, kur platlapju mežiem ir mazāka sadrumstalotība un raksturīgi lielāki masīvi (piemēram, Dobeles, Rīgas, Limbažu, Talsu, Kuldīgas rajoni), mazāk sastopami dabiskiem mežiem raksturīgie struktūras elementi un hemerofobas sugas. Piemēram, Zemgalē platlapju mežu ir visvairāk, atsevišķas to platības ir lielas un atrodas tuvu viens otram. Tajā paša laikā ar platlapjiem saistīto hemerofobo sugu skaits ir ļoti neliels.

Austrumu daļā ir mazāk platlapju mežu, tie ir daudz sadrumstalotāki, raksturīga liela malas ietekme un arī citi koeficienti liecina par lielāku sadrumstalotību. Tomēr šeit ir daudz vairāk sastopami dabiskiem mežiem raksturīgie struktūras elementi un hemerofobās sugas, īpaši sūnas (Neckera pennata, Lejeunea cavifolia, Anomodon sp., Anastrophillum hellerianum).

Rezultāti liecina, ka hemerofobo sugu izplatību iespējams vairāk nosaka dabiska meža struktūras elementu sastopamība nekā platlapju mežu sadrumstalotība.

Reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu un sēņu sugu sastopamības atkarība no meža apsaimniekošanas un aizsardzības vēstures un bioloģisko daudzveidību uzturošajām struktūrām

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts no 2008. gada īsteno Meža attīstības fonda finansētu zinātnisko pētījumu. Starpdisciplināri apvienota sugu un biotopu izpēte, meža vēstures un ainavas struktūras pētījumi, kā arī dabas aizsardzības pasākumu efektivitātes izvērtējums.

Analizēta meža vēsture 9 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), salīdzinot kartes un datus (meža kontūras no kartēm sākot ar 16. gs, mežaudžu plāni 20-21. gs, dati par aizsardzības režīmu ĪADT). Parauglaukumu un maršrutu izvēle plānota, lai novērtētu, kāda ir reto sugu izplatība saistībā ar meža vēsturi. Pētītas retās vaboļu, gliemežu, sūnu, sēņu, vaskulāro augu sugas, saskaņotas metodikas.

Darbs turpināsies 2010. gadā.

 Name                    Last modified      Size  Description
 Parent Directory                             -   
 kopsavilkumi.shtml      2015-01-23 07:10  336   Shell script