LU 72. zinātniskās konference :: Bioloģija :: Botānikas un ekoloģijas sekcija

• Kad: 29. janvārī, plkst. 9:00.
• Kur: Bioloģijas fakultātes 2. auditorijā (Kronvalda bulvārī 4).
• Sēdi vada G. Tabors.

Pieteiktie referāti:

• G. Tabors
  Augsnes ķīmisko parametru izmaiņu tendences dažādos jūras piekrastes biotopos salīdzinot 2006. un 2013. gada datus.
• E. Biseniece, D. Tjarve, B. Laime, A. Piterāns, I. Dauškane
  Veģetācijas parametri kā pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm (2140*) bioindikatori.
• L. Celma, D. Tjarve
  Smilts neļķes Dianthus arenarius subsp. arenarius populāciju ietekmējošie faktori mežainās kāpās Užavas dabas liegumā.
• E. Kondratovičs, D. Tjarve, B. Laime
  Kokaudzes attīstība pelēko kāpu biotopos Užavas dabas liegumā.
• E. Roziņš
  Baltijas jūras piekraste – agrīnās  floras 'rezervāts' un augu migrācijas ceļš.
• A. Piterāns, A. Žeiviniece
  Lihenoindikācijas pētījumi Ogres pilsētā.
• L. Brūna, N. Arhipova, T. Gaitnieks
  Sēņu sugu sastopamība uz trupējušām egles koksnes atliekām.
• I. Brauners, K. Kenigsvalde, A. Zaļuma, A. Kenigsvalde, J. Bezdelīga, T. Gaitnieks
  Bioloģiskā preparāta „Rotstop” sastopamība komerciāli apstrādātos skujkoku celmos.
• I. Rūrāne
  Krustziežu dzimtas (Cruciferae Juss. ) augu sēklu skulptūras raksturojums.
• E. Vimba
  Studenti – pirmās Latvijas floras autori.
• B. Cepurīte, V. Šulcs
  Ciņusmilgu (Deschampsia P. Beauv. ) ģints  taksonomiskā apjoma izpratne Latvijā.
• V. Šulcs
  Augu apakšsugas ranga taksonu nosaukumu veidošanas modeļi: prakse un teorētiskie aspekti.
• P. Evarts-Bunders, G. Evarte-Bundere, D. Krasnopoļska, D. Lakša
  Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas institūta (SBI) Sistemātiskās Botānikas laboratorijas zinātniskais herbārijs un tā veidošanās.
• D. Lakša, G. Evarte-Bundere, P. Evarts-Bunders, M. Nitcis
  Kokaugu taksonomiskā daudzveidība Rēzeknes centra sabiedriskajos apstādījumos.
• L. Miķelsone, E. Zviedre
  Slampes un Skudrupītes flora un to ietekmējošie faktori.
• V. Caune
  Lielupes palienes zālāju veģetācijas izmaiņas 11 gadu laikā Ķemeru nacionālajā parkā.
• K. Čerļenoka
  Veģetācijas atjaunošanās Lielajā Ķemeru tīrelī pēc 1999. gada ugunsgrēka.
• I. Kokarēviča
  Lakstaugu veģetācijas maiņa Moricsalas mežu parauglaukumos salīdzinot 1928. un 2013. gadu datus.
• M. Baumane
  Orhideju Orchidaceae ekoloģija Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos.

 Name                    Last modified      Size  Description
 Parent Directory                             -