Vispārīgā bioloģija, biologi 1. Kurss.

Īpatnējākās atziņas iz studentu laboratorijas darbu protokoliem.

Zelta domu graudi

Ūdens-buferis:

Atšķirība starp bufersistēmas un ūdens reakciju uz sārma pielikšanu ir tāda, ka bufersistēmās visas reakcijas ir apgrieztas, bet ūdens reakciju uz sārma pielikšanu nav.

Starp abu šķīdumu paņemto tilpumu attiecību un iegūto vides pH ir sakarība: jo mazāks pH, jo lielāks pH līmenis, tātad vide kļūst sārmaina.

pH ir atkarīgs no sāļu šķīstības.

NaH₂PO₄ nepadara vidi skābāku, jo tajā ir vairāk ūdeņraža disociēto jonu, savukārt Na₂HPO₄ vide ir sārmaināka, jo tajā ir mazāk ūdeņraža jonu.

NaH₂PO₄ ir diezgan stipra sāls

Tas ir saistīts ar to, ka ūdens ar bufersistēmu reaģējot, H⁺ joni tiecas pie OH^- joniem, kas neveido īpaši būtiskas pārmaiņas pH vidē. Savukārt, ja ūdenim pievienoNaOH, ūdens nedisociē jonos, tāpēc NaOH šķīduma pH vide nemainās ūdenī.

Ūdens vislabāk pieņem sārmus, tādēļ pH palielinās.

Bufersistēmas ir ļoti stabili savienojumi, kurus neietekmē pH līmeņa svārstības.

Starp NaOH un ūdeni nav reakcija, bet NaOH ūdeni jonizē.

Optimālai mārrutku peroksidāzes darbībai ir nepieciešams neitrāls.

Optimālai mārrutku peroksidāzes darbībai nepieciešams laiks ( vismaz 1 min.) un labi sakratīt ar doto šķīdumu.

Biete:

Bietes optimālā blīvuma minimums ir 0,01 un šis blīvums ir tas ko mēs saskatām ar aci. Un tas atbilst 620 nm viļņu garumam, kas ir sarkanīgā krāsā (mēs viņu vēl atšķaidījām ar ūdeni). Bet optiskā blīvuma max – 0,25, tas atbilst 540 nm viļņu garumam, šis ir tas posms, kuru mēs neredzam ar aci (zaļo un dzelteno krāsu), tur blīvums ir tik augsts, ka nelaiž cauri starus. Mēs redzam arī violeto krāsojumu.

Aronija:

Aronijas optiskais blīvums min sasniedz 600 – 620 nm, bet max – 540 nm viļņu garuma, kas atbilst – 0,2 un min – 0,0. Tas ir izskaidrojams, ka arī aronijas sula ir sarkanā krāsā (kamēr neatšķaidīta tumši sarkana)*.

Un arī viņai optiskais blīvums nelaiž cauri zaļos, dzeltenos un arī gaiši zilos starus. Tikai salīdzinot ar bieti aronijas ogas optiskais blīvums ir stipri augstāks (tās ir tās krāsas, kuras mēs ar aci nesaskatām). Bet mērījumi nav iznākuši līdz galam, jo aronijas ogas šķīdums bija ļoti daudz atšķaidīts, tāpēc viļņu garums nesasniedza 700 nm.

*[Darba gaitā aronijas ogu pigmentu ekstrakts netika atšķaidīts]

Zili pelēkais krāsojums pēc reakcijas izskaidrojams ar šķīduma absorbcijas spēju, tas absorbē starojuma viļņu garumu 590 nm, tā rezultātā mainās krāsa.

Proteīnu kvantitēšanā izmanto oranžo krāsu, jo tā atrodas pa vidu starp citrām krāsām, bet tas nav svarīgākais iemesls. Vēl izmanto oranžās krāsas starojumu, jo tā vislabāk laiž cauri gaismu un tad dati ir visprecīzākie.

Proteīnu kvantitēšanā tika izmantota oranžā gaisma, jo:

 - tajā ziliem toņiem kļūst krasāk redzamas atšķirības;

 - grafiks tiek pastiprināts pie oranžās krāsas;

 - oranžā krāsa saista visvairāk proteīnu;

Oranžā krāsa labi absorbē zilo krāsu.

Oranžā krāsa ir visspēcīgākā.

Pirms reakcijas Bradfordas reaģentam starojuma ceļš bija garāks.

*   *   *

Taukskābes pēc savas būtības nav tauki, bet skābes.

*   *   *

Aroniju sprakstošais grafiks savu maksimumu sasniedz pie 520, 540 nm.

*   *   *

Agonijas izvilkums max absorbē pie 440 nm.

*   *   *

Tas norāda, ka bietes sarkanā krāsa vislabāk apsorbē dzelteno.

*   *   *

Labāk redzami tie pigmenti, kuri aug vai samazinās vienmērīgāk, tātad tie, kam ir lielāks skaits nevis daudzums.

*   *   *

Zaļa krāsa ir vide starp augšanu un dilšanu.

*   *   *

Oranžā krāsā ir proteīnu kvantitēšanas maksimums.

Proteīnu krāsošanai izmantoja oranžu starojumu.

Oranžās krāsas starojums ir visblīvākais, ko pierāda arī grafiks.

Izmantoja oranžo krāsu, jo tā ir visblīvākā un spektrā nedalās, kā arī šājā gadījumā tai ir piemērota amplitūda.

*   *   *

No šīs tabulas var secināt, ka svaigos produktos ir vairāk proteīnu nekā to sausnē.

*   *   *

No sausnes masas proteīni aizņem maz procentu.

*   *   *

Procenti tika noteikti uz aci.

*   *   *

Uzturā vajadzētu lietot tos pārtikas produktus, kuru sastāvā ir lielāks proteīnu daudzums, tie ir dzīvnieku valsts pārstāvji.

Visvairāk proteīnu ir pupos un sojas pupos

*   *   *

Par volvoksa koloniju:

Tā ir daudz masīvāka šūna salīdzinājumā ar pārējām.

*   *   *

Vislielākās vielu daļiņas atrodamas mēģenē pēc filtrēšanas.

*   *   *

Pēc centrifugēšanas tika iegūts suspendēts buferšķīdumas.

*   *   *

Var secināt, ka centrifugējot daļiņas kļūst arvien mazākas, tāpēc, ka vairāk sašķeļas.

*   *   *

Supernatants ar katru nākošo centrifugācijas etapu kļuva šķidrāks.

*   *   *

Mikroskopā redzēt varēja kā paraugs no cietes graudiem pāriet līdz hloroplastiem.

*   *   *

No vienreiz centrifugēta materiāla ir lielas daļiņas, taču, jo vairāk centrifugē, jo daļiņas kļūst sīkākas, līdz tās pazūd.

*   *   *

Centrifugējot daļiņu skaits un apjoms sarūk, kaut gan otrajā pievienošanas reizē daļiņu apjoms ir vislielākais. To varbūt varētu izskaidrot ar to, ka 1. reizi izmantojot RCP šķīdums/vide tika ierosināta, bet jau 3. reizē atkal atgriezās savā vietā.

*   *   *

Trešajā reizē bija tikai sīkas daļiņas ar lielu izmēru krikumu piejaukumu.

*   *   *

Sākumā nogulšņu skaits bija liels - ap 2 cm. Nogulsnes pazuda diezgan strauji, bija redzamas minimāli, līdz kamēr nebija nemaz. Jo lielāks apgriezienu skaits bija, jo nogulsnes izšķīda, līdz to nebija.

*   *   *

Jo lielāks RCP, jo mazāk daļiņu skaits supernatantā un to skaits ir mazāks.

*   *   *

*   *   *

Spirālā ganglija šūna

*   *   *

Amēlijas lapa

*   *   *