Uz plēvēm jābūt atliktiem četriem koordinātu tīkla krustpunktiem pēc iespējas tuvāk skices stūriem.
Piemērs vienam no četriem krustpunktiem (apakšējam kreisam stūrim)
Jaskenē (jāfotografē) tikai plēvē uz baltas pamatnes.
Norādījumi skenēšanai.
Jāskenē ar 200 dpi vai 300 dpi izšķirtspēju.
Ja to pieļauj izmantotā programmatūra, jāieskenē kā 8 bitu pelēko toņu attēls.
Skiču fotografēšana izmantojot planšetes vai skrejruņus.
Apgaismojums.
Ja skice zīmēta uz spīdīgas pamatnes, fotografējot nedrīkst izmantot iebūvēto zibspuldzi.
Zibspuldzes gaisma atstarosies no virsmas. Attēls būs ar baltiem pleķiem.
Labāk fotografēt labi apgaismotā telpa, lai apgaismojums pienāktu vienmērīgi no visām pusēm.
Novietojums.
Planšetei vai skrejrunim jābūt novietotam paralēli fotografējamai lapai – kameras optiskajai asij jābūt perpendikālāri lapai.
Kameras optiskajai asij jāiet caur fotografējamās lapas centru.
Attēla izmērs.
Iegūstamo attēlu vēlamie izmēri ir no 1500×2000 līdz 2500×3300 pikseļiem.
Ja nepieciešams, veikt attēlu pēcapstrādi.
Dzīvotņu skiču attēli.
Iesniedzamo attēlu parametri.
Tie ir pelēko toņu (8 bitu) attēli.
To izmērs ir robežās no 1500×2000 līdz 2500×3300 pikseļiem.
Datņu veidošana.
Attēls jāsaglabā kā attēla datne jpg, png, tiff formātos.
Nekādā gadījumā nedrīkst attēlu „paslēpt” ieliekot tos, piemēram, pdf vai doc(x) formāta datnēs.
Failu (datņu) nosaukumos nedrīkst lietot burtus ar diakritiskām zīmēm (ā, ņ, š u.t.t.) , ka arī citus nelatīņu burtus.
Atstarpju vietās jālieto pasvītrojuma zīmes, defises/mīnuszīmes (nevis domuzīmes, vai ko tamlīdzīgu) vai arī punktus.
Piesaistīt iepriekšējā uzdevumā ieskenēto skiču datnes koordinātām.
Piesaistīšanai var izmantot tam domāto telpiskās piesaistes rīku (Georeferencer).
Vecākās „QGIS” versijās, tas bija pieejams kā spraudnis (plug-in) „GDAL telpiskā piesaiste” (Georeferencer GDAL).
Piesaistot koordinātām jāņem vērā sekojošais:
jāizmanto LKS 93, Latvia TM koordinātu sistēma;
piesaistīšanai jāizmanto lineārā transformācija;
jāizveido tikai „world” datne.
Jāiesniedz gan ieskenētās dzīvotņu skices (attēli), gan atbilstošās „world file” datnes.
2. Daudzstūru slāņa izveide.
2. Daudzstūru slāņa izveide.
Apgūt dzīvotņu kartēšanu izmantojot ortofotogrāfijas, topogrāfiskās kartes un apsekojumus dabā.
Apgūt daudzstūru slāņa izveidi izmantojot vektorizēšanu.
ja uzreiz netiks pievienoti klasifikatori, pietiek ar vienu atribūtlauku, kurā tiks ierakstīti dzīvotņu daudzstūru numuri;
ieteicams arī izveidot teksta lauku piezīmēm.
Failu (datņu) nosaukumos nedrīkst lietot burtus ar diakritiskām zīmēm (ā, ņ, š u.t.t.) , ka arī citus nelatīņu burtus.
Atstarpju vietās jālieto pasvītrojuma zīmes, defises/mīnuszīmes (nevis domuzīmes, vai ko tamlīdzīgu) vai arī punktus.
Vektorizējot dzīvotņu daudzstūrus:
Dzīvotņu vektorozēšānas pamatam tiek izmantotas:
pirmajā uzdevumā koordinātās iesietās skices;
ortofotokartes no LU ĢZZF karšu servera;
6. etapaort ofotokartes no priedes kurvja.
jābūt ieslēgtai dotā slāņa pielipšanai un norādei, ka daudzstūri nedrīkst pārklāties
(Projekts/Pielipšanas opcijas/Avoid Overlap on Active Layers);
jābūt ieslēgtai topoloģiskai rediģēšanai
(Projekts/Pielipšanas opcijas/Topological Editing).
Izveidot arhīvu kurā iekļautas visas ESRI shapefile formātam nepieciešamās datnes.
Arhīvs, kurā ir ievietota dzīvotņu ESRI shapefile formāta karte.
3A. Klasifikatoru izveide.
3A. Klasifikatoru izveide.
Apgūt dzīvotņu kartēšanu izmantojot ortofotogrāfijas, topogrāfiskās kartes un apsekojumus dabā.
Apgūt dzīvotņu klasifikatora izveidi.
Izveidot četrus klasifikatorus:
klasifikators atbilstoši EK direktīvas 92/43/EEK 1. pielikumam;
klasifikators atbilstoši MK noteikumiem Nr. 350 (2017. gada 20. jūnijā, stājas spēkā: 28.06.2017.);
klasifikators, kurš ietver pilnīgi visus pētamajā apgabalā ietvertās dzīvotnes;
klasifikators, kurš raksturotu antropogēno slodzi.
Klasifikatoru piesaiste datu labošanai http://padomi.id.lv/pamaaciibas/prg/tis/QGIS/slaanji/vektorkartes/atribuutdati/klasifikatori/klasifikatoru_piesaiste.html.
Izmantojot teksta redaktoru vai izklājlapu, sagatavot prasītos klasifikatorus.
Ja tiek izmantots teksta vai dbf failu formāti, tad, attiecīgi jāveido četri faili.
Šajā gadījumā klasifikatora pilns nosaukums, autora vārds, atsauces un citi paskaidrojumi jāievieto atsevišķā failā vai atsevišķos failos, ja katram klasifikatoram veido savu aprakstu.
Ja tiek izmantots ODF (ods), xls vai xlsx faila formāts, tad klasifikatori var atrasties vienā failā, bet katrs savā loksnē.
Šajā gadījumā klasifikatora pilns nosaukums, autora vārds, atsauces un citi paskaidrojumi jāievieto atsevišķā loksnē.
Tehniskās prasības.
Tabulai jābūt parastai divdimensionālai tabulai bez sapludinātām šūnām.
Klasifikatorā kā ailes ir kods, nosaukums, apraksts, piezīmes utt.
Katra dzīvotņu klase ir savā rindā.
Aiļu nosaukumiem jāatrodas pirmajā rindiņā.
Klasifikatoram jāsākas no otrās rindiņas.
Jāatceras, ka reiz izveidotu aiļu nosaukumus nevajadzētu mainīt.
Pievienot jaunas ailes un ierakstus (rindas) būs iespējams arī vēlāk.
Failu (datņu) nosaukumos nedrīkst lietot burtus ar diakritiskām zīmēm (ā, ņ, š u.t.t.) , ka arī citus nelatīņu burtus.
Atstarpju vietās vēlams lietot pasvītrojuma zīmes, defises/mīnuszīmes (nevis domuzīmes, vai ko tamlīdzīgu) vai arī punktus.
Klasifikatorā jābūt sekojošām ailēm:
kods –
dzīvotnes kods, tiks izmantots klasifikatora sasaistei ar karšu failu;
nosaukums –
dzīvotnes nosaukums (līdz sešiem vārdiem);
apraksts –
paplašināts apraksts, pēc kura iespējams viennozīmīgi noteikt dzīvotni.
Klasifikatorā var būt arī citas ailes.
Veidojot klasifikatoru atbilstošu MK noteikumiem Nr. 350 (2017. gada 20. jūnijā.), kodam jāatbilst MK noteikumu īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksta numerācijai.
Veidojot klasifikatoru atbilstošu EK direktīvai 92/43/EEK, kodam jāatbilst NATURA 2000 kodam.
Dotie klasifikatori tiek veidoti tikai dotajam izpētes apgabalam, tādēļ tajos jāiekļauj tikai tās dzīvotnes, kuras atrodamas šajā apgabalā.
Piemēram, ja dotajā apgabalā nav ozolu mežu, tad arī klasifikatorā nav jābūt tādam ierakstam.
Strādājot pie gala darba, izveidotos klasifikatorus, ja būs nepieciešams, varēs papildināt ar jauniem ierakstiem.
Klasifikatori (viens vai astoņi faili).
3B. Klasifikatoru piesaiste daudzstūriem.
3B. Klasifikatoru piesaiste daudzstūriem.
Apgūt dzīvotņu kartēšanu izmantojot ortofotogrāfijas, topogrāfiskās kartes un apsekojumus dabā.
Klasifikatoru piesaiste datu labošanai http://padomi.id.lv/pamaaciibas/prg/tis/QGIS/slaanji/vektorkartes/atribuutdati/klasifikatori/klasifikatoru_piesaiste.html.
Brīdinājums: failu (datņu) nosaukumos nedrīkst lietot burtus ar diakritiskām zīmēm (ā, ņ, š u.t.t.) , ka arī citus nelatīņu burtus.
Atstarpju vietās jālieto pasvītrojuma zīmes, defises/mīnuszīmes (nevis domuzīmes, vai ko tamlīdzīgu) vai arī punktus.
Uzdevuma izpildei var turpināt pilnveidot 2. uzdevumā sagatavoto projektu.
Projektu jāveido „LKS-92 / Latvia TM” koordinātu sistēmā.
Piesaistītiem failiem jāizmanto relatīvā atsauce.
Iesniedzot darbu, pievienotajām datnēm, attiecībā pret projekta datni, jāatrodas tieši tāpat ka datorā, ar kuru kartes tiek veidotas.
Piesaistīt projektam 3A. uzdevumā sāktos klasifikatorus.
Nododot darbu, klasifikatoriem jābūt pilnībā pabeigtiem.
Gan teksta formāta failus, gan izklājlapas piesaista kā vektorkaršu slāņus.
Slāņu sarakstā klasifikatoriem jāparādās kā četrām tabulām.
Ja veido jaunu projektu, jāpiesaista 2. uzdevumā sāktos daudzstūrus.
Nododot darbu, lielākai daļai dzīvotņu daudzstūriem jābūt ieciparotiem.
Šis shapefile formāta datne projektam jāpiesaista četras reizes izveidojot četrus kartes slāņus.
Brīdinājums: daudzstūru labošanu un papildināšanu jāveic tikai vienā no slāņiem.
Nemēģiniet labot vienu un to pašu karti dažādos slāņos.
Lai nejuktu, doto karti var pievienot nevis kā četrus, bet gan kā piecus slāņus, piekto slāni atvēlot labošanai to skaidri norādot slāņa nosaukumā.
Ja tas vēl nav izdarīts, tad dzīvotņu failam atribūtdatu tabulā jāizveido atbilstošus klasifikatoru kodu laukus.
Lauka tipam jābūt saskaņotam ar klasifikatora koda lauka tipu.
Piemēram, ja klasifikatora koda lauks ir teksta lauks ar sešām zīmēm, tad arī dzīvotņu tabulā ir jāizveido teksta lauks ar sešām zīmēm.
Tādējādi, atribūtdatu tabulā jābūt vismaz piecām ailēm (satura ziņā, aiļu nosaukumi var atšķirties):
ID – dzīvotnes numurs, kurš atbilst numuram lauku darbos izveidotai kartei;
ES_KODS – atbilst EK direktīvas 92/43/EEK 1. pielikumā izmantotajiem kodiem (teksta lauks);
MK_KODS – atbilst MK noteikumos Nr. 350 (20.06.2017.) izmantotajiem kodiem (teksta lauks);
LV_KODS – atbilst jūsu izveidotam biotopu klasifikatora kodam;
IETEKME – atbilst jūsu izveidotam antropogēnās slodzes klasifikatora kodam.
Var būt arī papildus lauki, piemēram, piezīmēm.
Dzīvotņu daudzstūru faila atribūtdatu tabulā tiek ierakstīti klašu kodi no atbilstošajiem klasifikatoriem.
Tabulā netiek ierakstīti klašu nosaukumi vai apraksti.
Lai klasifikatoru kodi nebūtu jāraksta ar roku, bet varētu tos izvēlēties no saraksta, dzīvotņu slānis jāsasaista ar klasifikatoriem.
Dzīvotņu slāņa atbilstošiem laukiem jāizveido lauka aizpildīšanas saskarne – Slāņa īpašības / Lauki / Rediģēt logdaļu / Vērtību sasaiste (Layer properties / Fields / Edit widget / Value relation).
Katram laukam jāizvēlas atbilstošais klasifikatora slānis.
Atslēgaile (Key column) ir atbilstošais klasifikatora koda lauks.
Vērtību aile (Value column) ir atbilstošā aile no klasifikatora, kurā glabājas klases nosaukums (vārds).
Atkarībā no tā, kā veidots un sakārtots klasifikators, var noderēt iespēja kārtot pēc vērtības (order by value).
Ja klasifikatorā nav klase, kuras nozīme ir „neklasificēts”, jāatļauj veidot ierakstus bez vērtības (allow NULL value).
Vairāku klašu vienlaicīga izvēle (allow multiple selections) nav pieļaujama.
Ar labojamo slāni jābūt sasaistītiem visiem četriem klasifikatoriem.
Izveidotā sasaiste saglabājas projekta failā.
Nododot darbu, dotajām sasaistēm ir jābūt strādājošām.
Jāizveido arhīvs, kurā ir projektā izmantotie faili:
projektam piesaistītie klasifikatori;
shape fails;
QGIS projekta fails.
Veidojot arhīvu, datnēm jāsaglabā tā pati relatīvā direktoriju struktūra, kāda ir darba datorā.
Ortofotogrāfijas un topogrāfiskās kartes nav jāpievieno.
Ja arhīvs ir lielāks par 20 Mb (ja to neizdodas pievienot uzdevumam), tad faili jāsadala pa atsevišķiem arhīviem.
4V. Dzīvotņu kartes izveide.
4V. Dzīvotņu kartes izveide.
Apgūt dzīvotņu kartēšanu izmantojot ortofotogrāfijas, topogrāfiskās kartes un apsekojumus dabā.
Brīdinājums: failu (datņu) nosaukumos nedrīkst lietot burtus ar diakritiskām zīmēm (ā, ņ, š u.t.t.) , ka arī citus nelatīņu burtus.
Atstarpju vietās vēlams lietot pasvītrojuma zīmes, defises/mīnuszīmes (nevis domuzīmes, vai ko tamlīdzīgu) vai arī punktus.
Projektu jāveido „LKS-92 / Latvia TM” koordinātu sistēmā.
Piesaistītiem failiem jāizmanto relatīvā atsauce.
Projektam jāpiesaista vismaz viena ortofotokarte no LU ĢZZF WMS.
Ortofotokartes slāni, kurš tiks izmantots kā izdruku pamatne, „jāpabalina” – tas jāpadara gaišāks un jāsamazina kontrasts (Slāņa īpašības / Stils / Spožums un Kontrasts (Layer properties / Style / Brightness un Contrast)).
Ja pamatne šķiet aizvien par krāsainu, var samazināt piesātinājumu (Saturation).
Piesaistīt projektam 3. uzdevumā sāktos klasifikatorus.
Nododot darbu, klasifikatoriem jābūt pilnībā pabeigtiem.
Gan teksta formāta failus, gan izklājlapas piesaista kā vektorkaršu slāņus.
Slāņu sarakstā klasifikatoriem jāparādās kā cetrām tabulām.
Piesaistīt projektam 2. uzdevumā sāktos dzīvotņu daudzstūrus.
Nododot darbu, daudzstūriem jābūt pilnībā pabeigtiem.
Šis shape fails projektam jāpiesaista četras reizes izveidojot četrus kartes slāņus.
Brīdinājums: daudzstūru labošanu un papildināšanu jāveic tikai vienā no slāņiem.
Nemēģiniet labot vienu un to pašu shape failu dažādos slāņos.
Lai nejuktu, doto shape failu var pievienot nevis kā četrus, bet gan kā piecus slāņus, piekto slāni atvēlot labošanai to skaidri norādot slāņa nosaukumā.
Ja tas vēl nav izdarīts, tad dzīvotņu failam atribūtdatu tabulā jāizveido atbilstošus klasifikatoru kodu laukus.
Lauka tipam jābūt saskaņotam ar klasifikatora koda lauka tipu.
Piemēram, ja klasifikatora koda lauks ir teksta lauks ar sešām zīmēm, tad arī dzīvotņu tabulā ir jāizveido teksta lauks ar sešām zīmēm.
Tādējādi, atribūtdatu tabulā jābūt vismaz piecām ailēm (satura ziņā, aiļu nosaukumi var atšķirties):
ID – dzīvotnes numurs, kurš atbilst numuram lauku darbos izveidotai kartei;
ES_KODS – atbilst EK direktīvas 92/43/EEK 1. pielikumā izmantotajiem kodiem (teksta lauks);
MK_KODS – atbilst MK noteikumos Nr. 350 (20.06.2017.) izmantotajiem kodiem (teksta lauks);
LV_KODS – atbilst jūsu izveidotam biotopu klasifikatora kodam;
IETEKME – atbilst jūsu izveidotam antropogēnās slodzes klasifikatora kodam.
Var būt arī papildus lauki, piemēram, piezīmēm.
Dzīvotņu daudzstūru faila atribūtdatu tabulā tiek ierakstīti klašu kodi no atbilstošajiem klasifikatoriem.
Tabulā netiek ierakstīti klašu nosaukumi vai apraksti.
Lai klasifikatoru kodi nebūtu jāraksta ar roku, bet varētu tos izvēlēties no saraksta, dzīvotņu slānis jāsasaista ar klasifikatoriem.
Dzīvotņu slāņa atbilstošiem laukiem jāizveido lauka aizpildīšanas saskarne – Slāņa īpašības / Lauki / Rediģēt logdaļu / Vērtību sasaiste (Layer properties / Fields / Edit widget / Value relation).
Katram laukam jāizvēlas atbilstošais klasifikatora slānis.
Atslēgaile (Key column) ir atbilstošais klasifikatora koda lauks.
Vērtību aile (Value column) ir atbilstošā aile no klasifikatora, kurā glabājas klases nosaukums (vārds).
Atkarībā no tā, kā veidots un sakārtots klasifikators, var noderēt iespēja kārtot pēc vērtības (order by value).
Ja klasifikatorā nav klase, kuras nozīme ir „neklasificēts”, jāatļauj veidot ierakstus bez vērtības (allow NULL value).
Vairāku klašu vienlaicīga izvēle (allow multiple selections) nav pieļaujama.
Ar labojamo slāni jābūt sasaistītiem visiem četriem klasifikatoriem.
Izveidotā sasaiste saglabājas projekta failā.
Nododot darbu, dotajām sasaistēm ir jābūt strādājošām.
Katru no četriem slāņiem savieno ar atbilstošo klasifikatoru.
Ērtības labad šie četri slāņi turpmāk tiks dēvēti par klasificēto dzīvotņu slāņiem.
Katram no klasificēto dzīvotņu slāņiem, izņemot antropogēnās slodzes slānim, izveido tam atbilstošu krāsojumu izmantojot Slāņa īpašības / Stils / Kategorizēts (Layer properties / Style / Categorized).
Antropogēnās slodzes slānim jāizveido melnbalts svītrojums vai/un punktējums.
Kategorizēšanai izvēlas to lauku, kurā ir atbilstošais kods.
Daudzstūru aizpildījums jāveido tāds, lai dzīvotnes vienā slānī būtu viegli atšķiramas.
Daudzstūrim jāpievieno uzraksts (birka), kurā redzams atbilstošais klasifikatora kods (Slāņa īpašības / Birkas / Šim slānim rādīt birkas (Layer properties / Labels / Show labels for this layer)).
Kartes izdrukas sagatavošanai izmanto drukas veidotāju (Projekts / Jauns drukas veidotājs (Project / New print composer).
Kartes veidot kā A3 formāta lapa. Jāveido trīs kartes:
karte ar Eiropā aizsargājamajām dzīvotnēm;
karte ar Latvijā aizsargājamajām dzīvotnēm apvienojumā ar antropogēno noslodzi;
karte ar visām dzīvotnēm.
Atceries! Kad drukas veidotajā ir ievietota karte, jānoslēdz slāņus un to stilus (Vienuma īpašības / Slānis / Noslēgt slāni un Noslēgt slāņa īpašibas (Item properties / Layers / Lock layers un Lock style for layers).
Sagatavoto karti var izmantot kā sagatavi pārējām kartēm to pārkopējot (Projekts / Drukas veidotāja pārvaldnieks / Dublēt (Project / Composer manager / Duplicate).
Izdrukas salikuma sastāvdaļas.
Virsraksts.
Ne pārāk garš (līdz 12 vārdiem).
Jāizmanto fonts, kara izmērs nav mazāks par 20 punktiem.
Izlasot virsrakstu, uzreiz jābūt skaidram, kas kartē attēlots – visas dzīvotnes vai tikai MK vai ES aizsargātās.
pie katra daudzstūra uzrakstam (birkai), kurā redzams atbilstošais klasifikatora kods;
pamatnē redzamai „pabalinātai” ortofotokartei;
pilnībā iekļautai visai nokartētajai teritorijai.
Leģenda (apzīmes).
Tajā ir paskaidrota pievienoto slāņu simboloģija.
Leģendā jābūt klasifikatora klašu pilniem nosaukumiem.
Mēroga skala.
Tā kā nav paredzams kartes izmērs apskatīšanas brīdī, kartei jāpievieno tikai mēroga lineāls.
Mērogā izmantotai mērvienībai jābūt m.
Koordinātu atzīmes.
Uz kartes jāatliek taisnleņķa koordinātu režģis ar 500×500 m soli, kurš atbilst LKS92 TM koordinātu tīklam.
Ap karti pie kreisās malas stateniski un pie apakšējās malas guleniski jāievieto koordinātu vērtības kā veseli skaitļi.
Papildus ziņas.
Salikumā jābūt ievietotām sekojošām ziņām:
kartē izmantotās koordinātu sistēmas nosaukums;
kartes sastādītāja vārds un uzvārds;
atsauces uz kartē izmantoto citu autoru sagatavotiem datiem, attēliem utt.;
kartes izveides datums.
Šo teksta lauku novietojums un izskats ir pēc katra autora brīviem ieskatiem.
Tā kā atsauces aizņem daudz vietas, tās vārētu būt novietotas visā lapas platumā apakšpusē.
Izdruku salikumi glabājas QGIS projekta failā.
Nododot darbu, visiem trim izdruku salikumiem jābūt pieejamiem un jāatbilst izdrukātajiem PDF failiem.
Kartes „jāizdrukā” kā PDF faili.
PDF failu izveidei var izmantot:
QGIS iespēju izveidot šādus failus no sagatavotiem izdruku salikumiem;
kādu no operētājsistēmā pieejamām pdf drukas „iekārtām”.
„Izdrukātās” kartes PDF formātā (katru karti atsevišķi, tātad – trīs faili).
Jāizveido arhīvs, kurā ir projektā izmantotie faili: projektam piesaistītie klasifikatori, shape fails, QGIS projekta fails un projektā papildus izmantotie faili.
Veidojot arhīvu, failiem jāsaglabā tā pati relatīvā direktoriju struktūra, kāda ir darba datorā.
Ortofotogrāfijas un topogrāfiskās kartes nav jāpievieno.
Ja arhīvs ir lielāks par 20 Mb (ja to neizdodas pievienot uzdevumam), tad faili jāsadala pa atsevišķiem arhīviem.
Jaunā LU BF mājas lapa
Dabasmājas IT
Studiju
LU Raksti
