Kā darboties ar LU ĢIS laboratorijas veidoto «Latvijas karti»?

       Dotā karte ir veidota un tiek izplatīta Macromedia «Flash» v.5 formātā. Šis formāts ir labi piemērtots interaktīvas vektorgrafikas izplatīšanai dažādos datortīklos. Lai varētu aplūkot karti, nepieciešama programmatūra, kas to ļauj. Jaunākajās pārlūkprogrammās jau ir iekļauta attiecīgā sīkprogramma (plug-in vai activ-x), kas „spēlē” 5-ās versijas «Flash» failus. Jaunākās versijas sīkprogrammas var sameklēt tīmeklī:

• Macromedia mājas lapā;
• Bioloģijas fakultātes serverī.

       Ja šaubāties, vai šīs kartes dēļ ir vērts nodarboties ar papildus instalācijām, tad jāatzīmē, ka «Flash» gūst aizvien lielāku popularitāti Tīmeklī. Daudzās lapās jau tiek izmantots šis datu formāts, tādējādi sistēmas papildināšana ar «Flash» 5 atbalstu noderēs ne tikai «Latvijas kartes» apskatam.

       Lai varētu aplūkot «Latvijas karti», nepieciešama pele.

Kā pārliecināties, vai ir atbilstošā sīkprogramma

       Mēģiniet atvērt karti. Ja karte redzama – «Flash» atbalsts ir (1. attēls). Atliek noskaidrot, vai gana svaigs. Ja iespējams ieslēgt/atslēgt dažādus kartes slāņus un iespējams pārvietot dažādos papildus logus – tad jau viss ir kārtībā.

       Noskaidrot sīkprogrammas versiju var uzklikšķinot ar peles labo¹ pogu kaut kur kartē. Jāparādās «Flash» sīkprogrammas izvēlnei (2. attēls), kuras apakšējā rindiņā varētu būt norādīts versijas numurs. Ja tur rakstīts vienkārši „About”, tad šo rindu izvēloties, vajadzētu parādīties uzziņai par doto sīkprogrammu (3. attēls). Pārlūkprogrammas vidē uzklikšķinot uz „About”, programma parasti mēģina atvērt «Macromedia» mājas lapu, kas atrodas kaut kur Amerikā!

1. attēls. Kartes kopskats	2. attēls. «Flash» izvēlne

	a) b)
3. attēls. «Flash» versija	4. attēls. Papildus logu a) pārvietošana un b) aizvēršana

Kartes izkārtojums

       «Latvijas kartē» ir iebūvētas dažas pamatiespējas, kuras satopamas jebkurā programmatūrā, kas ļauj darboties ar kartēm datoros. Iebūvētās iespējas:

• karti iespējams samazināt un palielināt;
• var ieslēgt un atslēgt dažādus slāņus;
• iespējams iegūt papildus uzziņu par dažādiem objektiem;
• var mērīt attālumus starp diviem vai vairāk punktiem.

       Atverot karti, bez pamatkartes vēl redzami vairāki papildus logi un vadības josla (1. attēls). Jebkuru papildus logu var pārvietot un aizvērt (4. attēls).

Kartes slāņi

       Ar slāņa loga palīdzību iespējams ielasīt, padarīt redzamus un atslēgt «Latvijas kartē» pieejamos slāņus (5. attēls). Pamatslānī, kurš nav paslēpjams, redzama Latvija, tās kaimiņvalstis un Baltijas jūra kā iekrāsoti daudzstūri ar nosaukumiem. Atverot karti, jābūt redzamam ūdeņu slānim, kurā redzamas Latvijas lielākās upes un ezeri. Pārējie slāņi netiek ielasīti, tie glabājas atsevišķi no pamatkartes. Šāda kartes sadalīšana ļauj paātrināt kartes ielasīšanu un taupīt datora atmiņu, jo katrs lietotājs var izvēlēties pats, kurus slāņus apskatīt. Neielasītos slāņus slāņu logā var atpazīt pēc iesākuma: „» ielasi ”. Uzklikšķinot ar peli uz šī teksta, dotais slānis tiek ielasīts. Redzamo slāņu teksts ir melns. Paslēpto slāņu teksts ir blāvs. Slāņus padara redzamus vai paslēpj uzklikšķinot uz atbilstošā slāņa nosaukuma.

       Katrs slānis var saturēt tekstus, punktus, līnijas un daudzstūrus. Daļa vai visi objekti slānī var būt aktīvi – tie atsaucas uz peles kursora pārvietošanos un peles klikšķi. Piemēram, tuvinot peles kursoru Gaujai, izceļas visa upe un parādās tās nosaukums (6. attēls). Uzklikšķinot uz upes, uzziņas logā parādās papildus ziņas, piemēram, upes garums un kritums.

       Visi slāņi ir daļēji caurspīdīgi – caur augšējiem slāņiem var redzēt apakšējos slāņus. Toties, ja augšējā slānī ir aktīvs objekts, piemēram, liela upe ūdeņu slānī, tas „aizēno” apakšējo slāņu aktīvos objektus. Uz peles kursoru un klikšķi atbildēs tikai tas objekts, kas atrodas slānī, kas ir vairāk virspusē. Slāņu izkārtojums ir noteikts un to neietekmē ne slāņu ielasīšanas secība, ne arī to paslēpšanas un parādīšanas secība. Paslēptie slāņi ir pilnībā caurspīdīgi, gan acij, gan aktīviem objektiem. «Latvijas karte v. 1.1.1. (2002.02.05.)» ir sekojošs slāņu izkārtojums (skatot no virspuses):

1. ģeobotāniskie rajoni;
2. pilsētas;
3. ezeri un upes;
4. meži;
5. administratīvie rajoni;
6. pamatslānis.

5. attēls. Slāņu logs	6. attēls. Aktīvie objekti

Papildus ziņas

       Par daļu no kartē esošiem objektiem iespējams iegūt papildus ziņas, uzklišķinot uz doto objektu. Atrastās ziņas parādās logā „Uzziņai” (6. un 7. attēls). Sameklētais teksts var saturēt arī aktīvas teksta daļas, uz kurām uzklikšķinot, tiek ielasīta ar doto objektu saistīta lapa (7. attēls).

       Ja uzziņu logā parādās teksts: „Nekas nav atrasts. Iespējams, ka vēl nav ielasīts datu fails. Klikšķini vēlreiz. Ja ir ļoti lēns tīkls, var paiet labs laiciņš, līdz dati tiek saņemti.”, tad, visticamāk, tik tiešām vēl nav pagūts ielasīt datu failu, kas satur ziņas par dotā slāņa objektiem. Ja karti skata izmantojot Internetu, tad šāda aizture ir atkarīga no tīkla ātruma un servera noslogotības. Atliek tikai atkārtoti klikšķināt. Ja karte tiek lasīta no vietējā diska, tad, iespējams, trūkst atbilstošie faili, vai arī bojāts to saturs.

7. attēls. Uzziņu logs	8. attēls. Koordinātu logs un attālumu mērīšana	9. attēls. Skata centrs

Kartes mērogs, koordinātas un attālumu mērīšana

Mērogs

       Tā kā karte paredzēta apskatei uz datora monitora, tad runāt par tādu mērogu, kā tas ir pierasts kartēm uz papīra, nav iespējams. Pārāk daudzi nezināmie – ekrāna izmērs, izšķirtspēja, kādu daļu no ekrāna aizņem kartes logs utt. Tādēļ mērogs ir uzrādīts tikai kā mēroga lineāls, kas redzams vadības joslas kreisajā malā (10. attēls). Izmantojot šo mēroga lineālu, iespējams noteikt atbilstošos attālumus dabā.

       «Latvijas kartē» ir iebūvēta mērogošanas iespēja, kas ļauj apskatīt karti trīs dažādos mērogos: mērogs, kas nodrošina visas Latvijas redzamību, kā arī divas reizes un četras reizes palielinātu skatu. Mērogu maina ar mēroga izvēli, kas atrodas vadības joslā pa labi no mēroga lineāla (10. attēls). Izvēloties vidējo un lielāko mērogu, jānorāda skata centrs (9. attēls), ieklišķinot ar peli vajadzīgajā punktā.

       Ja karti skata vidējā vai lielā mērogā, tad iespējams karti pabīdīt, izmantojot vadības joslā esošās kartes pārbīdes pogas (10. attēls). Pārbīdes lielumu var mainīt, ierakstot atbilstošo skaitli pārbīdes soļa lodziņā. Pārbīdes solis atbilst ekrāna mērvienībām.

Koordinātas

       Virzot peles kursoru pār karti, koordinātu loga augšējā rindā (8. attēls) uzrādās peles kursora koordinātas atbilstoši LKS-92 koordinātu sistēmai. Galvenā atšķirība ir tā, ka LKS-92 sistēmā koordinātas ir izteiktas metros, bet šinī kartē – kilometros. Tas tādēļ, ka: a) cilvēki parasti attālumus starp pilsētām pieraduši izteikt kilometros, b) šīs kartes precizitāte varētu būt ne labāka kā simts metri dabā.

       Koordinātu logā DZ nozīmē Dienvidu-Ziemeļu virziens, RA – Rietumu-Austrumu virziens.

Attālumu mērīšana

       Izdrukātai kartei attālumus var mērīt izmantojot mēroga lineālu. Uz ekrāna kartē attālumus var mērīt, aktivizējot mērīšanas režīmu ar vadības joslā esošo pogu „Attālumu mērītājs” (10. attēls). Attālumus mēra ar peli klikšķinot atbilstošajos punktos. Mērīšanas režīmā šiem punktiem jāsavienojas ar violetu līniju. Koordinātu loga apakšējā rindā jāparādas nomērītajam attālumam, kas izteikts kilometros (8. attēls). Pirmais skaitlis norāda kopējo garumu, otrais – pēdējā nogriežņa garumu. Mērīšanu beidz, atkārtoti uzklišķinot uz „Attālumu mērītāja” pogas vadības joslā.

10. attēls. Vadības josla

«Flash» piedāvātās iespējas

       Uzklikšķinot ar peles labo¹ pogu, iespējams izsaukt «Flash» izvēlni (2. attēls). No šīs izvēlnes iespējams:

• mainīt attēla kvalitāti (Quality), kas tieši ietekmē kartes darbības ātrumu;
• palielināt kādu atsevišķu kartes daļu (Zoom in). Lai redzētu atkal visu karti, jāizvēlas „Parādi visu” (Show all).

Datu avoti un kartes izplatīšana

       Kartes slāņi (ja tas nav īpaši atrunāts) sagatvoti balstoties uz PSRS armijas ģenerālštāba kartēm mērogā 1 : 500 000. Labojumi izdarīti balstoties uz LR Valsts Zemes dienesta 2000. gadā publicēto «Latvijas republikas satelītkarte». Pilsētu slānim izmantoti dati no LR Valsts Zemes dienesta.

       Šī karte ir autora īpašums. Šo karti var brīvi izplatīt, ja tiek saglabāta atsauce uz autoru. Izmantojot kartes saturu vai kādu tās daļu jebkāda veida publikācijā obligāta atsauce uz autoru.

Pateicības

       Šī karte sākta veidot 2002. gada janvārī projekta „Interneta resurspunkta «Latvijas daba» izveide” ietvaros. Projekta realizētājs ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Finansāli šo projekto atbalstīja «Sorsa fonds – Latvija».

       Jebkurus jautājumus un ierosinājumus par šīs kartes darbību, iespējām un trūkumiem vari sūtīt kartes autoram Kārlim Kalviškim (karlo@latnet.lv). Veiksmīgu dienu!

2002. gada 5. februārī.