Aktīvo tekstu (norāžu, saišu, hipertext) izveidei tiek izmantota komanda <a>. Šo pašu komandu izmanto iezīmju (anchor) ielikšanai tekstā. Aktīvā teksta vai iezīmes beigas atzīmē ar aizverošo komandu </a>. Aiz komandas <a ...> nedrīkst sekot nākamā komanda <a ...>, kamēr nav bijusi aizverošā komanda </a>
Trīs visbiežāk izmantotās darbības, kuras pakārto aktīvajiem tekstiem ir:
Lai izveidotu aktīvo tekstu vai attēlu, norāde rakstās šādi:
<a href=ceļš_vai_darbība target=vieta>
Veidojot norādi uz citu lappusi, ceļš vai darbība pilnā veidā rakstāma pēc sekojoša parauga:
protokols://serveris:ports/direktorijas/fails#iezīme
vai
protokols://serveris:ports/direktorijas/fails?parametri
Piemēram:
http://priede.bf.lu.lv/Fakultate/Datorklase/HTML/aktivie_teksti.shtml#v3
Šadu pilnu lapas vai kāda cita objekta adresi sauc par vienoto resursu vietrādi (URL, Uniform Resource Locator).
Atkarībā no mērķlappuses atrašanās vietas, tīmekļa servera un lappuses struktūras, iepriekšminētajā pierakstā var nebūt viena vai vairākas daļas. Ja mērķlappuse atrodas tanī pašā serverī, tad nav nekādas nepieciešamības norādīt protokolu, serveri un portu.
Uzrādītajam protokolam jābūt saskaņotam ar mērķlappuses servera protokolu – aptaujājamā datorā jādarbojas atbilstošajam serverim. Visbiežāk sastopamie protokoli ir http un ftp. Norādītais protokols nodrošinās pareizu servera aptauju uz dotā datora. Interneta pirmsākumos, servera nosaukumu centās pieskaņot protokolam, piemēram, tīmekļa serverus sāka ar „www” , bet ftp serverus – „ftp”. Šāda nosaukumu veidošana nav obligāta. Tādi nosaukumi varētu derēt pazīstamu firmu mājas lapām, pēc parauga, „www.firma.com”, lai lietotāji viegli varētu tās atrast. Neko citu šie burtiņi nedod. Var veidot servera nosaukumu neiekļaujot augšminētos mīļburtiņus. Vienu un to pašu nosaukumu drīkst izmantot dažādiem serveriem, kas atrodas vienā un tajā pašā datorā. Piemēram, LU Bioloģijas fakultāte www un ftp serveriem ir viens un tas pats nosaukums: „priede.bf.lu.lv”. Lai piekļūtu pie vajadzīgiem resursiem, jānorāda pareizais protokols:
Tīmekļa serveros visplašāk izmantotais protokols ir http, kas uzskatāms par standarta protokolu lappušu pārraidei. Paplašinoties nepieciešamībai pēc drošākiem sakariem (lai kāds cits nevarētu „noklausīties” pārsūtīto informāciju), aizvien plašāk izmanto uzlaboto http versiju – https.
Ja nepieciešams pārsūtīt failus, tad vislabāk izmantot ftp, kas nodrošina ātru un ērtu failu pārsūtīšanu.
Agrāk informācijas un failu iegūšanai datortīklā plaši izmantoja gopher, kas balstījās uz izveļņu tipa saskarni. Pašlaik šis protokols vairs netiek plaši lietots.
Jebkuram datoram, kas ir pievienots tīmeklim, ir jābūt savai adresei. Vienlaicīgi vienu un to pašu adresi nedrīkst izmantot vairāki datori. Tādēļ, ja vēl nēsāt pieslēdzis savu datoru tīklam, bet vēlaties to izdarīt, noskaidrojiet no sava tīkla administratora, kāda būs jūsu datora adrese. Metodes, kā piešķirt katram datoram savu adresi ir dažādas, bet šajā rakstā tas netiks apskatīts. Adreses tiek piešķirtas arī tiem datoriem, kas pieslēdzas tīklam, izmantojot iezvanīšanos. Parasti to nodrošina iezvanpiejas pakalpojumu sniedzējs.
Tākā visā lielajā tīmeklī nedrīkst vienlaicīgi atrasties datori ar vienādām adresēm, datori viens otru spēj viennozīmīgi atrast, lai kurā pasaules malā tie atrastos.
Datoru adrese ir bitu virkne.
Lai cilvēki to labāk spētu uztvert, to pieraksta sadalot četrās daļās un pārvēršot decimālskaitļos.
Katra no šīm daļām ir 8 bitus gara, kas, pārvēršot decimālskaitļos, ļauj ierakstīt veselus skaitļus intervālā no 0 līdz 255.
Piemēram, datora adrese, kuru Tu izmanto šīs lappuses apskatei, ir 18.118.32.213, savukārt šī lapa atrodas serverī 5.179.1.221.
Lai arī šādu ciparu virkni ir vieglāk atcerēties nekā 32 zīmju garu nullīšu un vieninieku virkni, tomēr vārdiski nosaukumi ir daudz pieņemamāki:
Servera vārdisko adresi varētu iedalīt divās daļās – datora vārdā un domēna vārdā līdzīgi kā cilvēkiem ir vārdi un uzvārdi. Uzvārda lomu šeit pilda domēna vārds. Piemēram, serveri 'latvijas.daba.lv', 'piekraste.daba.lv', 'www.daba.lv' un 'zoologi.daba.lv' pieder kopīgam domēnam 'daba.lv', kurā ir datori 'latvijas', 'piekraste', 'www' un 'zoologi'. domēna vārds pats veidojas no dažada līmeņa domēna vārdiem, kas savā starpā ir atdalīti ar punktu. Hierarhiski augstāka līmeņa domēna vārdi atrodas vairāk pa labi, piemēram, domēnā 'daba.lv', augstākā līmeņa domēns ir 'lv'. Pēc augstāka līmeņa domēna vārda var spriest par servera atrašanās vietu (piemēram, lv – Latvija, ee – Igaunija, lt – Lietuva) vai veidu (piemēram, edu – izglītības, mil – militārais, com – komerciāls, org – dažādas nekomerciālas organizācijas,gov – valstiskas organizācijas, net – dažadas apvienības). Eiropas serveros mēdz aiz (skatoties no labās puses) valsts norādīt organizācijas veidu, piemēram, '.gov.lv' – Valsts iestāde Latvijā, '.edu.uk' – mācībum iestāde Lielbritānijā. Protams, pilnīgi droši noteikt severa ģeogrāfisko atrašanās vietu vai organizāciju, kam pieder serveris, nav iespējams.
Šo vārdu piekārtošana ciparu adresēm nodrošina speciāli serveri – datu bāzes, kas saīsināti saucas DNS. Lai varētu lietot vārdiskās adreses, jābūt saiknei ar šādu serveri, pretējā gadījumā dators nespēs atrast citus datorus pēc to vārdiskām adresēm. Vārdiskā adrese datoram nav obligāti nepieciešama, tomēr pārsvarā visiem tīmekļa pakalpojumu sniedzēju serveriem ir šāda adrese.
Savās norādēs ieteicams izmantot vārdiskās adreses, jo tās ir pastāvīgākas par ciparu adresēm, kuras var nomainīties, piemēram, pārstrukturējot datortīklu.
Bieži vien vienai un tai pašai cipariskai adresei var atbilst vairākas vārdiskās adreses.
Piemēram, adresei 5.179.1.221 atbilst dažādi serveri: http://www.daba.lv/, http://latvija.daba.lv/, http://priede.bf.lu.lv/, pie kuriem var pieslēgties tikai izmantojot vārdisko adresi.
Vienam datoram var būt vairākas ciparu adreses un katrai no šīm adresei var būt piekārtotas viena vai vairākas vārdiskās adreses.
Parasti aiz datora adreses nav nepieciešams norādīt porta numuru. Veidojot norādes, adresēm, kurās ir uzrādīts porta numurs, tas ir jāietver norādē, pretējā gadījumā, pastāv liela varbūtība, ka nebūs iespējams pieslēgties dotajam serverim.
Ja norādēs netiek izmantots protokols, servera vārds un porta numurs, pārlūkprogramma pati aizpildīs trūkstošās daļas, paņemot tās no lappuses, kur norāde ievietota. Šādas nepilīgas norādes izmanto tikai veidojot norādi uz lappusi, kas atrodas tanī pašā serverī.
Norādot ceļu līdz lappusei, kas atrodas citā serverī, jāsāk no pamatdirekorijas. Pierakstot ceļu, jāatceras, ka tīmeklis attīstījās UNIX vidē, tādēļ pamatdiektorijas attēlošanai un direktoriju atdalīšanai izmanto parasto slīpsvītru (/). Parasti atšķir lielos un mazos burtus, piemēram, „priede” un „Priede” ir divi dažādi vārdi.
Ja lappuse, uz kuru norāda, atrodas tajā pašā serverī, var izmantot gan absolūto norādi (sāk no pamatdirektorijas), gan relatīvo (sāk no direktorijas, kurā atrodas fails, kurā veido norādi). Relatīvās norādes gadījumā nedrīkst iekļaut prtokolu, datoradresi un porta numuru. Pārlūkprogramma pati pārveidos relatīvo norādi par absolūto.
Ja uz lappusi norāda izmantojot absolūto norādi, iesaistītie faili un direktorijas nedrīkst tikt pārvietoti attiecībā pret pamatdirektoriju. Absolūtas norādes pieraksts sākas ar slīpsvītru, kas apzīmē pamatdirektoriju. Parasti šīs norādes izmanto norādot uz visam serverim kopīgiem failiem, piemēram, attēliem, kas ievietoti tam paredzētā direktorijā:
/atteli/ikonas/txt.gif
Relatīvo norāžu gadījumā faili var tikt pārvietoti attiecībā pret pamatdirektoriju, bet nedrīkst mainīt savstarpējo novietojumu. Relatīvo norāžu izmantošana atvieglina lappušu pārlikšanu no to pagaidu vietas, kur tās tiek veidotas un labotas, uz visiem pieejamo tīmekļa serveri. Tāpat daudz vienkāršāk ir veidot doto lappušu kopas kopiju uz citiem tīmekļa serveriem.
Norāde var sākties ar direktorijas vai faila nosaukumu, kā arī vienu vai diviem punktiem. Viens punkts apzīmē esošo direktoriju. Divi punkti nozīmē vecāku direktoriju. Piemēram, dota šāda failu struktūra:
/+
|-dir1/+
| |- teksts1
| |- teksts2
| |
| +- dir3/+
| |- teksts5
| +- teksts6
|
+-dir2/+
|- teksts3
+- teksts4
Norādi uz „teksts3”, failā „teksts2” var pierakstīt šādi:
../dir2/teksts3
Vienkāršākais relatīvās norādes gadījums ir norāde uz tai pašā direktorijā esošiem failiem. Šajā gadījumā jānorāda tikai fails, piemēram, norādot uz „teksts6” no „teksts5”, jāraksta
teksts6
Norādoties uz kādu no apakšdirektorijās esošiem failiem, jāsāk ar direktorijas nosaukumu. Slīpsvītra jāliek aiz direktorijas nosaukuma, piemēram, norādot uz „teksts5” no „teksts1”, jāraksta
dir3/teksts5
Ir iespējams norādīt tikai uz kādu direktoriju, nenorādot noteiktu failu. Rezultāts ir atkarīgs no servera iestādnēm:
<a href=../>piemērs</a>;<a href=/atteli/>piemērs</a>;<a href=aizslegta/>piemērs</a>.Direktoriju un failu vārdos nav ieteicams (lasi – NEDRĪKST) lietot atstarpes un burtus ar diakritiskām zīmēm, kirilicu, grieķu burtus utt. Pirmkārt, tas sarežģī adreses pierakstu un, otrkārt, dažādu apstākļu sakritības pēc, šādi nosaukta lapa var kļūt nepieejama. Tie, kas uzskata, ka burtu ar diakriskām zīmēm izmantošana failu vārdos, padara šos vārdus vieglāk saprotamus, ļoti alojās. Piemēram, fails „glāžšķūņa rūķīši.html” var pārtapt par „gl%e2%fe%f0%ed%fb%f2a%20r%fb%ed%ee%f0i.html”.
Iezīmes (named anchor) ļauj norādīt dokumentā noteiktas vietas. Papildinot aktīvā teksta norādi ar iezīmi, pārlūkprogramma centīsies izvietot ielasāmo lappusi pārlūkprogrammas logā tā, lai iezīme atrastos pēc iespējas tuvu loga augšmalai. Iezīmes atvieglina lasītāja pārvietošanos lappuses ietvaros, piemēram, tās var izmantot satura rādītāja veidošanai.
Lai atsauktos uz failā esošu iezīmi, aiz faila nosaukuma jāliek numura zīme (#) un jāraksta iezīmes nosaukums. Ja iezīme atrodas tanī pašā failā, pietiek, ja ieraksta # un pašu iezīmi, piemēram, lai pārsūtītu uz šī teksta sākumu, pietiek ar norādi
<a href=#Saturs>Satura rādītājs</a>
Iezīmi ievieto tekstā ar komandu <a> uzdodot mainīgo „name” :
<a name=ieziime></a>.
Nevajag aizmirst, ka šī komanda jāaizver. Vienā lappusē nedrīkst izmantot iezīmes ar vienādām vērtībām. Lielie un mazie burti tiek uztverti kā atšķirīgi simboli. Iezīmēm jāizmanto tikai latīņu burti (A – Z, a – z), arābu cipari (0 – 9), mīnuszīme (-) un pasvītrojuma zīme (_). Pārējo simbolu izmantošana var radīt nevajadzīgas problēmas.
Daudzas lapas tiek izveidotas pēc lietotāja pasūtījuma – serveris informāciju var glabāt datu bāzē un lapu izveidot tikai uz to brīdi, kad lietotājs griežas ar pieprasījumu. Lapa tiek izveidota atbilstoši pieprasījumam. Pieprasījumu var veidot kā adresu lauka parametrus attiecīgi aiz faila nosaukuma liekot jautājuma zīmi (?) un tālāk rakstot parametrus. Parasti tie tiek rakstīti pēc parauga:
fails?parametra_nosaukums=parametra_vertiba¶metra_nosaukums=parametra_vertiba ... .
Piemēram:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&k=piekraste/veetras/&t=1
Vienkāršākos gadījumos šādu pieprasījumu var izveidot pats lietotājs sarakstot adrešu laukā nepieciešamos parametrus. Tomēr parasti parametru vērtību aizpildīšanai un nosūtīšanai izmanto šim nolūkam veidotas lapas – veidlapas.
Parametrus iespējams arī nosūtīt neizmantojot adrešu lauku. Šadā veidā nosūtīt var tikai programmātiski.
Sīkāk par veidlapu izveidi lasiet nodaļā «Veidlapas, datu nosūtīšana».
Aktīvos tekstus var izmantot datorpasta programmas izsaukšanai, norādot saņēmēja adresi. Pieraksts ir līdzīgs jau iepriekš apskatītam norādēm, piemēram:
<a href=MailTo:eko@lanet.lv>Vēstule autoram</a>
Vienlaicīgi var norādīt vairākas adrese. Tās savā starpā jāatdala ar komatiem. Iespējams norādīt arī citus ierakstus, piemēram, citus saņēmējus un vēstules aprakstu:
<a href='mailto: eko@lanet.lv, karlo@latnet.lv ?subject=Atsauksmes%20par%20HTML%20aprakstu &cc=tehnika@latnet.lv'>Nosūti atsauksmi</a>
Šīs norādes strādās tikai tanī gadījumā, kad pārlūkprogrammā ir norādīta pasta sūtīšanas programma.
Lai varētu aktivēt kādu javas funkciju, tad komanda jāraksta pēc šāda parauga:
<a href=javascript:javas_funkcija_ar_parametriem>
Piemēram tālāk dotā komanda, kura atver jaunu pārlūkprogrammas logu, nosakot tā izskatu:
<a href="javascript:window.open( '/atteli/foto/Augi/Seklaugi/rododendru/Pasacina.jpg', 'nosaukums', 'resizable=0,scrollbars=0,width=600,height=403'); history.go(0)">Jauns logs</a>
Šīs norādes strādās tikai tanī gadījumā, kad pārlūkprogrammā ir atļauts izpildīt javas sīkprogrammas, kā arī atļauts atvērt „izlecošos” logus. Daudzi lietotāji pārlūkprogrammām ir atslēguši iespēju atvērt šāda veida logus (pop-up windows).
Ja jaunais logs nav aizvērts, jauns logs netiks radīts un neaizvērtais logs netiks aktivizēts. Ja neaizvērtais logs ir „paslēpies” aiz citiem logiem, tad, klikšķinot uz aktīvo tekstu, nekāda manāma darbība nenotiks. Radīsies aplams iespaids, ka aktīvais teksts ir kļūdains.
Ar parametra „target” palīdzību iespējams pateikt pārlūkprogrammai, kur atvērt lapu. Ja tiek izmantoti rāmji, tad iespējams uzrādīt noteiktu rāmi, kurā lapu atvērt. Tādā gadījumā par parametru izmanto rāmja vārdu. Ja parametram piešķir esoša loga vārdu, tad lapa tiks atvērta šajā logā. Ja parametram piešķir neeksistējošu rāmja vai loga vārdu, tiek atvērts jauns logs un tam tiek piešķirts dotais vārds. Var izmantot arī parametra „target” definētās vērtības. Visbiežāk izmantotās ir „_blank” un „_top". Piešķirot parametram „target” vērtību „_blank”, lapa vienmēr tiks atvērta jaunā logā. Vērtība „_top” nodrošina lapas atvēršanu tanī pašā logā, kur norāde. Lapa tiek atvērta loga „augšpusē” – ja lapa satur rāmjus, tie tiek „pārklāti”.
HTML valodā ir komanda BASE ar kuras palīdzību iespējams visas dotajā lapā izmantotās relatīvās adreses piesaistīt kopīgai adresei, tas ir, reltīvās adreses priekšpusē tiek pielikta komandas BASE parametra href vērtība.
Piemēram, ja lapā ievietota komanda <base href="http://priede.bf.lu.lv/parbf/"> un norāde ar relatīvo atsauci <a href=.>ATVER</a>, tad, uzklikšķinot uz „ATVER”, tiks atvēta adrese „http://priede.bf.lu.lv/parbf/” neraugoties uz to, kur atrodas lapa ar doto piemēru.
Šāds komandas pielietojums ierobežo iespēju pārvietot lapu grupas no vienas vietas citā. Komandu var pielietot lapu izstrādes procesā gadījumos, kad lapā atsaucas uz relatīvām adresēm, kuras ir spēkā serverī, kurā lapa tiks ievietota, bet kuras nav pieejamas patreizējā izstrādes vidē.
Piemērs >Ar komandas BASE palīdzību iespējams viekāršot rāmju izveidi.
Piemēram dota lapa, kura izveidota no diviem rāmjiem – satura rādītāja un teksta (nosauksim šo rāmi par „teksts”).
Lai katrā satura rāditāja ierakstā nebūtu jānorāda target, tad satura rādītāj galviņā var ievietot komandu <base target=teksts>.
Dažreiz, veicot būtiskus pārkārtojumus mājas lapu struktūrā, nākas mainīt lapu atrašanās vietu. Vēl ilgi bijušās lapas tiks meklētas pēc vecās adreses. Var, protams, vecajā adresē ielikt vienkārši norādi uz jauno adresi. Var arī panākt lai, kad tiek atvērta vecā lapa, pēc noteikta laika pārlūks pats „pāriet” uz jauno atrašanās vietu. To nodrošina metakomanda META HTTP-EQUIV="Refresh". Šajā komandā kā saturs jānorāda pēc cik ilgi laika (sekundēs) jāpāriet uz norādīto adresi un jaunā adrese. Vērtības atdala ar semikolu. Komanda, piemēram, varētu izskatīties šadi:
<META HTTP-EQUIV="Refresh" CONTENT="5; URL=aktivie_teksti.shtml#refresh">Piemērs >
Ja nepieciešams, lai uz jauno lapu pārietu uzreiz, kā gaidīšanas laiks jāieraksta „0” sekundes.
Norādes var veidot ne tikai ar tekstiem bet arī attēliem. Par pašu attēlu ievietošanu html dokumentā rakstīts nodaļā „Rastrattēlu ievietošana”.
Vienkāršākais veids norādes izveidei, līdzīgi kā tekstam, ir izmantot komandu <a href=..>.
Piemērmam, <a href=#Saturs><img src=/atteli/icons/Bultas/up4.gif> </a>.
Uzklikšķinot uz attēla, lappuse tiks aizvirzīta uz satura rādītāju.
Dotajā piemērā parasti ap attēlu redzams zils ierāmējums, kas pēc noklusējuma tiek apvilks ap aktīviem attēliem.
Ja šāds ierāmējums (border) traucē, tad attēlam jānorāda, ka „border=0”, piemēram, <a href=#Saturs><img src=/atteli/icons/Bultas/up4.gif border=0> </a>.
Lai panāktu ka, uzklikšķinot uz dažādām attēla daļām, tiek atvērtas dažādas vietnes, kā tas redzams piemērā pa labi, jāizmanto attēla kartes (image maps). Aktīvo apgabalu izveidei var izmantot trīs ģeometriskas figūras – taisnstūrus, apļus un daudzstūrus. Figūras tiek aprakstītas pikseļos. Sākumpunkts ir attēla augšējā kreisā stūrī. Taisnstūrim tiek norādītas augšēja kreisā stūra un apkšājā labā stūra X un Y koordinātas. Aplim tiek norādītas centra X, Y koordinātas un apļa rādiuss. Daudzstūri veido punktu X un Y koordinātu virkne. Daudztūrim sākumu un beigu punkts sakrīt. Ja aktīvie attēlu apgabalu ir daudz un tie ir gana sarežģīti, tad ar roku veidot šādas attēlu kartes ir laikietilpīgs pasākums. Ir virkne programmu, kas ļauj veidot attēlu kartes grafiski. Lai arī pasena (1995.), bet gana ērta, maziņa un vienkārša MS Windows videi veidota programma „Map This!”.
Ir divu veida attēla kartes – klienta puses un servera puses. Šeit tiks aplūkotas tikai klienta puses attēlu kartes, kuru darbība nav atkarīga no tīmekļa servera, bet tikai no lietotāja pārlūka.
Kad aktīvie attēlu apgabali izveidoti, to apraksts jāievieto lapā ar komandu <MAP ..>. Noteikti jānorāda kartes nosaukums, lai uz to varētu atsaukties. Aprakstā redzamajā piemērā izveidotā šāda attēlu karte:
<MAP NAME="saites"> <AREA HREF="saturs.shtml" ALT="Saturs" TITLE="Apraksta satura rādītājs" SHAPE=RECT COORDS="16,0,131,57"> <AREA HREF="atteli.shtml" ALT="Attēli" TITLE="Rastrattēlu ievietošana HTML lapās" SHAPE=CIRCLE COORDS="158,98,40"> <AREA HREF="http://priede.bf.lu.lv/" ALT="LU BF" TITLE="LU Bioloģijas fakultāte" target=_blank SHAPE=POLY COORDS="36,122,43,112,50,123,60,116,62,127,74,125,71,135,84,137,75,146,86,154, 75,161,83,173,71,171,74,184,61,181,61,193,49,186,45,194,37,186,27,192,25,181,11,184,15,172, 1,174,10,162,0,156,10,148,3,138,14,136,11,124,23,128,25,113,36,122"> </MAP>
Lai tiktu izmantota dotā attēlu karte, attēla ievietošanas komanda jāpapildina ar parametru USEMAP:
<img src=att/noraadeem.png width=200 height=193 align=right hspace=21 vspace=9 usemap=#saites border=0>
Par attēlu ievietošanu dokumentā skatīt arī „Attēlu ievietošana izmantojot stilu lapas
Ja aktīvos attēlu apgabalus grib norādīt izmantojot stilus, tad to attēlu jāizdala no pārājā teksta. Šim nolūkam var izmantot komandu DIV vai SPAN, kurai piešķirts savs ID. Katrai norādei arī jāizveido un jāpiešķir savs ID. Izmantojot stilus, kā papildus ieguvums, salīdzinot ar attēlu kartēm, ir iespēja papildus izcelt aktīvo apgabalu to īpaši iekrāsojot (piemērā tāda ir norāde uz satura rādītāju) vai parādot papildus attēlu tai brīdī, kad peles kursors ir novietots virs aktīvā apgabala (Attēli, LU Bioloģijas fakultāte). Kā trūkums mināms, ka, pagaidām, ir iespējam nodefinēt tikai taisnstūrveida aktīvos apgabalus. Šajā piemērā tika izmantototi sekojoši stilu definējumi:
<style type="text/css">
#attkarte {
/* dotais objekts bs fiksta izmra */
display: block;
/* pamatatla novietojums ir relatvs attiecb pret tekstu */
position: relative;
}
#attkarte a {
/* uznirstoo attlu novietojums ir absolts attiecb pret pamatatlu */
position: absolute;
}
#id_saturs {
/* Nosaka aktv laukuma novietojumu un izmru */
left:16px;
top: 0px;
width: 112px;
height: 56px;
}
#id_saturs:hover {
/* Nosaka aktv laukuma izskata izmaiu */
border: 2px solid blue; /* rmis */
opacity: 0.4; /* caurspdgums */
background-color: #8888FF; /* aizpildjuma krsa */
}
#id_atteli {
left:120px;
top: 60px;
width: 70px;
height: 70px;
}
#id_atteli:hover {
/* Nosaka uznirsto objekta novietojumu, izmru un saturu */
left:30px;
top: 40px;
width: 200px;
height: 177px;
background: url(att/ziimeeshana.png);
}
#id_LUBF {
left:0px;
top: 109px;
width: 85px;
height: 84px;
}
#id_LUBF:hover {
background: url(att/LU_BF.png);
}
</style>
Attēla novietojumu attiecībā pret tekstu nosaka tabula, kuras šūnā attēls ievietots. Protams, to varēja arī panākt attiecīgi papildinot ID attkarte aprakstu, bet šeit tas netika darīts, lai būtu redzami tikai tie stila parametri, kas saistīti ar aktīviem attēla apgabaliem. Attēla un norāžu ievietošanas kods redzams zemāk. Katrai norādei tiek piešķirts noteikts ID:
<div id=attkarte> <img src=att/noraadeem.png width=200 height=193 alt="Attēls norādēm"> <a id="id_saturs" href=saturs.shtml title="Apraksta satura rādītājs"></a> <a id="id_atteli" href=atteli.shtml title="Rastrattēlu ievietošana HTML lapās"></a> <a id="id_LUBF" href=http://priede.bf.lu.lv/ title="LU Bioloģijas fakultāte" target=_blank></a> </div>
|
Lappusi
«aktivie_teksti.shtml» veidoja karlo@lanet.lv 2019.09.16-23:39 |
||||||||
; history.go(0)){kind=link}